Otrdien, 29. janvārī, Sprūds tiesā uzturēja pieteikumu par drošības līdzekļu grozīšanu un atcelšanu.
Sprūds jau pērn 30. oktobrī bija iesniedzis prokuratūrā pieteikumu par daļēju drošības līdzekļu atcelšanu, taču prokurors norādīja, ka pirmstiesas process ir izbeigts un tāpēc pieteikums par drošības līdzekļu maiņu pārsūtāms tiesai.
Sprūdam piemēroti tādi drošības līdzekļi kā drošības nauda 500 000 eiro apmērā, uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, aizliegums tuvoties konkrētām personām, paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, pienākums noteiktos laikos pieteikties policijā un aizliegums izbraukt no valsts.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pauda, ka pierādījumu nostiprināšanas process patlaban ir beidzies, un tiesai atliek tos pārbaudīt. Līdz ar to daļēji ir zudis drošības līdzekļu piemērošanas pamats un nosacījumi.
Rozenbergs skaidroja, ka Sprūds un viņa aizstāvība ir ieņēmuši aktīvu pozīciju pirmstiesas procesā, viņš ir sniedzis liecības, un būtu vēlējies sniegt tās daudz plašākā apmērā, ja prokurors nebūtu steidzies lietu nodot tiesā.
Tāpat Rozenbergs pauda, ka Sprūds līdzšinējo drošības līdzekļu nosacījumus ievērojis un izpildījis savus pienākumu bez pārkāpumiem. Advokāts skaidroja, ka šobrīd nav nepieciešams drošības naudu piemērot tik ievērojamā apmērā.
Sākoties tiesas procesam, drošības nauda par divām trešdaļām vai pusi tiek samazināta, sacīja Rozenbergs, piebilstot, ka tas nav nekas neparasts, sākoties tiesas procesam, lūgt tiesu samazināt drošības naudas apmēru vai arī atcelt to pilnībā. Ja drošības nauda nav pilnībā atceļama, tad Rozenbergs tiesu to lūdza grozīt, samazinot līdz 200 000 eiro, bet 300 000 atmaksājot tās iemaksātajam.
Savukārt attiecībā uz pieteikšanos policijas iecirknī konkrētā laikā Rozenbergs pauda, ka šāds drošības līdzeklis ir absolūti bezjēdzīgs un atceļams, jo procesā neko nedod.
Tāpat Rozenbergs norādīja, ka atceļams ir aizliegums tuvoties ēkai Antonijas ielā 7, kas ir ne tikai Sprūda darba vieta, bet arī deklarētā dzīvesvieta. Piemērotais aizliegums tuvoties noteiktajām personām arī atceļams, jo konkrētās personas ir visas līdzapsūdzētās personas šajā kriminālprocesā.
Sprūds šīs personas, piedaloties tiesas procesā, satiek tiesas ēkā un "būs strīdīgs jautājums, vai tiesā pie lifta var vai nevar sasveicināties". Aizstāvības ieskatā nav nepieciešams ierobežot apsūdzēto komunikāciju.
Ja tiesa apmierinās aizstāvības lūgumu, tad Sprūdam kā drošības līdzekļi paliks dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un daļēja drošības nauda, ja to neatcels pilnībā.
Prokurors Cinkmanis gan pauda, ka lūgums atcelt vai grozīt drošības līdzekļus ir nepamatots un noraidāms. Viņaprāt, patlaban nekādi apstākļi tādā mērā nav mainījušies, lai drošības līdzekļi būtu atceļami vai grozāmi.
Prokurors piebilda, ka, piemēram, drošības naudu piemēro, lai persona ierastos uz procesuālo darbību veikšanu. Savukārt, ņemot vērā iepriekšējā tiesas sēdē pieminēto un pēc tam tiesā iesniegto Artjoma Gridņeva liecību, pastāv iespēja, ka Sprūds komunicējis ar personām, ar kurām viņam ir aizliegts to darīt.
Prokurors skaidroja, ka Artjoms Gridņevs ir Tatjanas Gridņevas un Sergeja Gridņeva – personu, ar kurām Sprūdam esot aizliegts komunicēt, ģimenes loceklis.
Līdz ar to prokurors pauda uzskatu, ka ir pamats ne tikai noraidīt apsūdzētā Sprūda lūgumu, bet lemt jautājumu, vai nav pamats secināt, ka Sprūds mēģinājis komunicēt ar personām, ar kurām viņam bijis aizliegts tikties, un tāpēc aizstāt drošības līdzekli – drošības naudu – ar apcietinājumu.
Otrdien tiesā lūgumus atcelt drošības līdzekļus pieteica arī apsūdzētie Oskars Ercens un Guntars Slišāns, kā arī tiesā bija saņemts apsūdzētā Jorena Raituma bijušās sievas pieteikums par aresta atcelšanu nekustamajam īpašumam.
Ercens lūdza tiesu atcelt viņam piemēroto aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties konkrētām personām. Savukārt Slišāns lūdza tiesu atcelt viņam piemēroto aizliegumu izbraukt no valsts, jo darba vajadzībām viņš no valsts izbrauc aptuveni reizi mēnesī.
Lēmumu par pieteiktajiem lūgumiem tiesa pasludinās 30. janvārī pulksten 10.45.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien, 29. janvārī, tā dēvētajā "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietā, kas apvienota ar kriminālprocesu par divu uzņēmumu maksātnespējas procesiem, noraidīja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, kurā viņš bija izteicis noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.
Tiesa lēmumu pamatoja ar to, ka ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.
Šis lēmums nav pārsūdzams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
