Foto: VID

Šī gada novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 760 000 eiro apmērā. Veicot kratīšanu, likumsargi atrada granātas un munīciju, portālu "Delfi" informēja dienests.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī munīcija, granātas un vairāk nekā 80 mobilie tālruņi.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem, noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu laika posmā no 2018. gada janvāra līdz šī gada augustam, un tā tika realizēta dažādās jomās. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 760 000 eiro apmērā. Shēmas “klienti” (uzņēmumi) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.

Uzsāktajā kriminālprocesā VID darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā, Salaspilī un Babītes novadā, tajā skaitā, 19 kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automobiļos. Kratīšanu laikā atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tostarp skaidra nauda 19 200 eiro, vairāk nekā 80 mobilie tālruņi, datori, grāmatvedības dokumenti, vairāk nekā 100 zīmogi, munīcija, granātas un 27 cigarešu bloki bez akcīzes markām. Galvenajā birojā pie sienām shematiski bija attēlotas noziedzīgā grupējuma plānotās un īstenotās darījuma shēmas.

Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem sešas personas ir atzītas par aizdomās turētām, no kurām trijām ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, savukārt vienai personai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Saistībā ar organizētā noziedzīgā grupējuma darbībām VID Nodokļu un muitas policijā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 218. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.

Šī likuma 218. pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!