Liegumu VID darbiniekam savienot valsts amatpersonas amatu ar lekciju vadīšanu atzīst par prettiesisku  (20)

Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai VID ierēdnim ir nepieciešams saņemt iestādes vadītāja atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar lekciju vadīšanu ārpus darba laika.

Spriedumā atzīts, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja kā VID amatpersonas lekcijas vadīšana kādā komercsabiedrībā ir viņa radošais darbs. Tādējādi pieteicējam ir tiesības uz likuma pamata ārpus viņa darba laika savienot valsts amatpersonas amatu ar konkrēto radošo darbu bez VID vadības rakstveida atļaujas saņemšanas.

Tiesā norādīja, ka saskaņā ar VID iekšējo normatīvo aktu valsts amatpersonai jāinformē dienesta vadītājs par amata savienošanu, nevis jāsaņem tā rakstveida atļauja.

Turklāt no lietas materiāliem nav konstatējams, ka VID būtu vērtējis konkrētus apstākļus un konstatētu, ka pieteicēja kā dienesta amatpersonas rīcība ir pretēja ētikas normām vai ka pieteicējs ārpus sava amata pienākumu izpildes laika ar konkrēto rīcību ir diskreditējis sevi, iestādi un valsti. Uz konkrētiem apstākļiem, kas šādu secinājumu pamatotu, dienests nav norādījis, vien minējis iespējamas varbūtības.

Apgabaltiesa nesaskatīja objektīvu iemeslu, kādēļ pieteicējs kā dienesta amatpersona nevarētu piedalīties kā lektors tādos privātpersonu semināros, kuru vadīšana pieteicējam piedāvāta personīgi, un kuras notiek ārpus pieteicēja amata pienākumu dienestā pildīšanas laika.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 2020. gada 20. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējam kā valsts amatpersonai liegts savienot valsts amatpersonas amatu ar lekciju vadīšanu.

AT norādīja, ka apgabaltiesa nav pareizi interpretējusi likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas, kas noteic ierobežojumus valsts amatpersonai savienot valsts amatpersonas amatu ar citiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskās personas institūcijās.

Lietā ir strīds par pieteicēja lekciju privātpersonas rīkotajos semināros, nevis citu valsts amatpersonas amatu. Turklāt normā ir arī norādīts, ka par tajā minētajiem amatiem nav uzskatāms citstarp radošais darbs, norādīja AT.

AT spriedumā skaidrots, ka saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta sestās daļas 2. punktu vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu.

Vienlaikus šā panta 10.2. daļa noteic, ka šajā pantā minētajos gadījumos, kad amatu atļauts savienot ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, attiecīgo amatu savienošana ir pieļaujama, arī reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam, un šā panta sestajā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgo amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.

No minētajām tiesību normām secināms, ka pieteicējam kā valsts civildienesta ierēdnim ir tiesības savienot valsts amatpersonas amatu ar radošo darbu, norādīja AT. Turklāt šādai amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.

Vienlaikus AT nepiekrīt pieteicējam, ka iestāde tāpēc nevar vērtēt iespējamo interešu konflikta risku, kas varētu rasties valsts amatpersonas amata savienošanas gadījumā. Taču tas šajā gadījumā nav darāms, izsniedzot vai neizsniedzot rakstveida atļauju.