Par 94 354 eiro nemaksāšanu lūdz tiesāt uzņēmuma faktisko vadītāju  (2)

No apsūdzības izriet, ka apsūdzētā persona, veicot saimniecisko darbību un faktiski vadot kādu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), no 2016. gada oktobra līdz 2019. gada decembrim ieņēmumu reģistrēšanai izmantoja kases aparātu, kam bija uzstādīta programma, kura nenodrošināja Ministru kabineta noteikto tehnisko prasību izpildi.

Tādējādi viņa slēpa un samazināja grāmatvedībā nereģistrētus pārdošanas darījumus un izvairījās no nodokļu nomaksas, valstij radot zaudējumus – vairāk nekā 94 354 eiro.

Turklāt apsūdzētā persona četriem SIA darbiniekiem izmaksāja "aplokšņu algas", pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Laika periodā no 2016. gada aprīļa līdz 2019. gada jūlijam minētajiem darbiniekiem katru mēnesi papildus oficiālajai algai tika samaksāti vēl 200 eiro, kas grāmatvedības uzskaitē netika uzrādīti. "Aplokšņu algās" apsūdzētā persona darbiniekiem izmaksāja vairāk nekā 48 297 eiro.

Prokurors apsūdzēto saucis pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas un 217.1. panta. Likums par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ja ar to valstij nodarīti liela apmēra zaudējumi, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Savukārt par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Lieta nodota izskatīšanai Zemgales rajona tiesai.

Ņemot vērā, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, prokurors šajā krimināllietā pieņēmis arī lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai.

Prokuratūrā norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.