Šodien Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa trim jauniešiem, kuri apsūdzēti par baložu sadedzināšanu, piesprieda nosacītus sodus - tādus, kādus pieprasīja prokurors.
1985.gadā dzimušajam Imantam tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un pārbaudes laiku uz diviem gadiem, savukārt 1983.gadā dzimušajam Ģirtam un 1984.gadā dzimušajam Mārtiņam - nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Tiesa spriedumā norādīja, ka spriedums nevar būt balstīts uz kādas sabiedrības grupas viedokli un tiesa nedrīkst ietekmēties no citu personu vēlmes celt ažiotāžu ap šo lietu, līdz ar to tiesa noraidīja apgalvojumu, ka tā varētu ietekmēties no masu mediju pastiprinātās intereses par šo lietu.

Tiesa arī norādīja, ka jaunieši savu vainu nožēloja tikai tad, kad viņu izdarītais jau bija atklāts, bet sākotnēji uzjautrinājās par savu rīcību un arī veica darbības, lai savu nodarījumu publiski rādītu citiem cilvēkiem, ievietojot videomateriālu ar baloža dedzināšanu internetā. Tiesa atzina, ka jauniešiem ir piemērojams prokurora prasītais nosacītais sods un nav pamata nevienu no viņiem atbrīvot no kriminālatbildības.

Tiesa, nosakot sodu, ņēma vērā, ka tiesājamie bija pozitīvi raksturoti no skolām un darba vietām, kā arī no organizācijām, kurās viņi piedalās brīvajā laikā. Par vainu mīkstinošu apstākli tiesa atzina to, ka jaunieši atzinuši savu vainu un nožēlo izdarīto, savukārt kā atbildību pastiprinošs apstāklis ir fakts, ka noziegums izdarīts grupā.

Šo tiesas spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā vai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā.

Jaunieši tika apsūdzēti par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras dēļ tie gājuši bojā vai sakropļoti. Videoieraksts, kurā bija redzams, kā jaunieši dedzina dzīvu balodi, pagājušajā gadā tika izplatīts internetā.

Prokurors Imantam pieprasīja bargāku sodu, jo tieši šis jaunietis filmēto materiālu par baložu sadedzināšanu ievietoja internetā.

Visi apsūdzētie pēdējā vārdā izteica dziļu nožēlu par nodarīto un apsolīja, ka nekad šādas darbības neatkārtos.

Jau ziņots, ka tiesa 4.septembra sēdē nolēma lietu skatīt saīsinātā procesa kārtībā, nopratinot apsūdzētos, pārbaudot lietas materiālus un uzreiz pārejot pie tiesu debatēm. Jaunieši pratināšanas laikā atzina, ka viņiem ir kauns par nodarīto. Viņi arī apgalvoja, ka tas ir bijis prāta aptumsums, bērnišķīgs stulbums, bara instinkts un nekādā gadījumā nevienam neesot bijis nolūks balodi nogalināt.

Viss notikušais risinājies Imanta mājās, kad Mārtiņš pamanījis kamīna aizsargstiklā dzīvu balodi, kurš acīmredzot bija iekritis pa dūmvadu. Jaunieši sākotnēji balodi mēģinājuši visādos veidos aizbaidīt, taču viņiem no putna bijis bail, tādēļ nespējuši to paņemt un izlaist pa logu. Jaunieši sākotnēji izpūtuši gaisa atsvaidzinātāju, tad aplējuši pagales, uz kurām atradās balodis, ar kamīna degšķidrumu un aizdedzinājuši. Balodis aizdedzies un Imants visu notiekošo filmējis, vēlāk materiālu ievietojot internetā.

Pēc pašu puišu vārdiem, daļēju sodu par nodarīto viņi jau saņēmuši, jo nācies pamest skolas, kurās iepriekš mācījušies. No viņiem novērsušies skolotāji, skolas biedri. Tomēr tiesai par apsūdzētajiem šodien tika iesniegti daudz dažādu institūciju un personu pozitīvi raksturojumi. Puiši cer, ka šis tiesas process nepārvilks svītru pāri viņu karjerai.

Divi no apsūdzētajiem vērušies arī pie psihiatra, lai izzinātu cēloņus, kādēļ viņi spēja izdarīt tādu nežēlīgu darbību pret dzīvniekiem.

Lai gan par puišiem bija saņemti pozitīvi raksturojumi un viņi paši nodarīto nožēlo, prokurors norādīja, ka baloža dedzināšanas laikā jaunieši smējās, uzjautrinājās, kas labi esot dzirdams uzfilmētajā materiālā. Par vainu mīkstinošu apstākli Cakuls uzskata to, ka jaunieši atzinušies savā noziegumā un savu vainu nožēlo, taču vainu pastiprinošs apstāklis esot tas, ka noziegums veikts personu grupā.

Imanta advokāts Jānis Grīnbergs tiesu debatēs lūdza tiesu apsūdzētajam piespriest audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, jo viņš vēl ir nepilngadīgs. Ģirta advokāte Sanita Strokše uzsvēra, ka mērķis - labot personību - jau esot sasniegts, paužot gandarījumu par prokurora pieprasīto nosacīto sodu.

Savukārt Mārtiņa advokāts Juris Grīnvalds lūdza tiesu viņa aizstāvamo atbrīvot no soda, jo neesot izdarīts smags noziegums. Šo savu lūgumu advokāts skaidroja ar to, ka nevienā likumā neesot teikts, ka nogalināt dzīvnieku ir aizliegts. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz dzīvnieka nogalināšanu, taču ne nežēlīgā veidā.

Jau ziņots, ka pagājušā gada rudenī žurnālisti internetā atrada videoierakstu, kurā redzams, kā vairāki jauni cilvēki ņirgājas par kamīnā iesprostotu balodi un pēc tam to sadedzina.

Videomateriālā nebija redzami putna spīdzinātāji paši. Spriežot pēc balsīm, tie bija latviešu jaunieši, kuri nebeidza uzjautrināties, kā uguns liesmas atņem dzīvību kamīnā iesprostotajam balodim.

Materiālā redzams, kā jaunieši kamīnā ievietotās avīzes un balodi aplaista ar degmaisījumu, dzirdami dažādi sajūsmas izsaucieni, kamēr putns izmisumā sitas pret kamīna caurspīdīgajām durtiņām, līdz bezsamaņā nokrīt - tā iepriekš videoierakstu atspoguļoja "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!