Rīgas apgabaltiesa tikai augustā atsāks izskatīt tā saukto "trīs miljonu" krimināllietu, nevis ceturtdien, kā bija paredzēts iepriekš, pastāstīja tiesā.
Lietas izskatīšana ceturtdien atcelta, jo tiesnesis Aivars Kaparšmits šobrīd atrodas slimnīcā. Sākotnēji tiesnesis plānojis lietu atsākt izskatīt nākamnedēļ, taču tas tomēr nebūs iespējams, paskaidroja tiesneša palīdze. Līdz ar to "trīs miljonu" krimināllietā pērn izsludinātais pārtraukums būs ilgāks par gadu, jo lietu paredzēts atsākt skatīt 9.augustā.

Kā ziņots, pārtraukums lietas izskatīšanā tika izsludināts 2003.gada vasarā. Sākotnēji tika meklēts bijušais "Bankas Baltija" (BB) likvidators Deivids Berijs, kurš šajā lietā ir liecinieka statusā, bet vēlāk izskatīšana tika pārtraukta, jo tiesnesim bija jāuzsāk izskatīt citas noteiktās lietas.

Tiesā izskatāmās krimināllietas pamatā ir "Latvenergo" galvotais desmit miljonu latu kredīts, kuru BB saņēma AS "Finansu norēķinu centrs". Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, un "Latvenergo" kļuva par BB parādnieku.

BB 1997.gadā cedēja desmit miljonu latu parādu Lihtenšteinā reģistrētajai ārzonas kompānijai IFCE. "Latvenergo" ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas "pazuda" IFCE kontos.

Tiek uzskatīts, ka aiz IFCE patiesībā slēpjas Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.

Tagadējais Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"), kurš 1997.gadā vadīja Latvijas Banku, tiesā paziņoja, ka notikušais ir afēra, kurā iesaistīta plaša organizēta noziedzīga grupa. Tās vidū ir personas ar politisku ietekmi un viņu padomnieki, bet uz apsūdzēto sola redzama tikai daļa no šīs grupas, sacīja premjers.

Krimināllietā apsūdzēti bijušais "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns, viceprezidents Kārlis Purnis un finanšu direktors Ivars Liuziniks, kā arī advokāts Armants Čapkevičs, kurš IFCE vārdā kārtoja darījumus ar "Latvenergo". Neviens no tiesājamajiem savu vainu neatzīst.

Birkānam un Čapkevičam apsūdzības uzrādītas pēc Kriminālkodeksa (KK) 144.panta 4.daļas. Birkānam uzrādīta apsūdzība par to, ka, būdams amatpersona, viņš ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli un grupā pēc iepriekšējas vienošanās veicis uzticētās mantas piesavināšanos lielos apmēros. Čapkevičam celtā apsūdzība ir līdzīga, bet ne kā amatpersonai.

Savukārt Liuzinikam un Purnim uzrādīta apsūdzība pēc KK 162.panta 2.daļas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, ja tai bijušas smagas sekas.

Par KK 144.panta 4.daļā minēto noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju. Savukārt par KK 162.panta 2.daļā minēto noziegumu soda ar brīvības atņemšanu no diviem līdz astoņiem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit