Opernieki nolēma tomēr nestreikot, bet dziedāt tik ilgi, kamēr Opera vēl nav noslīcināta. Veikalnieki savukārt nevarēja sagaidīt, kad bebrs iztaisīs aizsprostu - tad dīķī varētu salaist dzīvās zivis un turpat uz vietas tās zvejot laukā ar tīkliņu un pārdot. Taču nepieciešamība pēc dīķa atkrita - sanitārais Veldre atcēla savus zivju tirdzniecības ierobežojumus.
Sociķi nekādi nevarēja dabūt vides komisijas vadībā Īvānu. Galu galā tur palika valūtas Marika. Toties paši savas partijas vadībā iztaisīja paaudžu maiņu - Bojāra tēva vietā nāca Bojārs dēls jeb Rīgas eksmērs. Svētais gars neparādījās.
Citā komisijā - ne Domē, bet Saeimā - durvis tika sistas tā, ka visa Rīga dimdēja. Izrādījās, ka pa sistajām durvīm Kiršteins ar Ozoliņu gāja laukā, bet Vaira ( ne tā, kas VVF) - iekšā.
Tiesneši sāka izrādīt pastiprinātu interesi par daiļo un dokumentālo literatūru, un diskutēja, vai policistus drīkst salīdzināt ar Robinu Hudu, Šerloku Holmsu, Kaupēnu, Anglijas naudas vilciena aplaupītājiem, un kādos gadījumos salīdzināšana ir sūdzama tiesā, un kādos ne.
Statistiķi steidzīgi skaitīja Jāņus un Līgas, un konstatēja, ka uz 10 725 Līgām ir 66 169 Jāņi. Tas ir, uz vienu Līgu sanāk 6,169 604 Jāņi. Iznāca, ka Līgas ar Jāņiem ir apgādātas daudz bagātāk, nekā citu vārdu īpašnieces ar citu vārdu īpašniekiem. Līgo, līgo!
Visā Latvijā atkal skanēja līgo dziesmas un ziņģu dziesmas, tika dzerti ali un cepti sašliki. Kā jau pa Jāņiem.