es nezinu visam kā būt

bet vienu jūtu

un saku -

par daudz ir sarunāts

vārdu ... ar sēra smaku

kā uz tā ceļa

no labajiem nodomiem

vārdu daudz ... bet neviens

kurā sadzirdams

mātes piens

un patiesība bez mīlestības

pārtrūkst

kā pavediens


man nav vienalga

bet mēs te visi

pie viena galda -

gan no praida

gan klaida

visi

no viena laika

pelēki raibi krāsaini

visi brāļaini

visi māsaini

neesam citplanētieši

esam zemieši

visi vienādi godīgi

visi vienādi

nelieši


bet ja met kāds

tad lai pats ir bez grēka

es nē

kaut netrūkst spēka -

pārtrūks ... pavediens

viens

bet akmens norausies

no valga

un rīt

tā var būt

mana mazdēla galva

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit