Ne jau katram laimējas.. ne jau katrs to saklausa, bet man izdevās … der reizēm padomāt arī par tādiem smalkumiem. Vai esi kādreiz pievērsis uzmanību tam, no kā īsti sastāv ūdens vai sniegs? Ieskaties ziemā sniegpārslas struktūrā… tā ir burvīga, balta pasaule ar miljons šķautnēm un leņķiem! Vai esi kādreiz izbaudījis ikdienišķā kartupeļa garšu – maigu, saldenu un pilnīgu… Ir vērts pamēģināt… arī pieskarties papīram vai pasmaržot uguni. Brīnumi ir it visā.
Par laiku – par to labāk nesākt domāt, .. kad apstājās pulkstenis, es pamēģināju … es sāku tam piedēvēt dažādas formas – laiks ir šķidrs, tas plūst; laiks ir kā smiltis – tas aizbirst grauds pa graudam; laiks ir ciets – tas sit; laikam ir kājas – tas iet. Laika nav… – esmu dzirdējusi arī to. Bet kas man, es zinu, ka laiks mēdz būt silts, ka tas mēdz būt lietains vai auksts. Mans mīļākais laiks ir tas saulainais un tas, kurš plūst.

Bija nakts ..un tāpēc tik dažādas un tramīgas domas. Es pastiepu roku un pieskāros savam iedomu vīrietim. Nu tas bija iespējams… pulkstenis stāvēja un ļāva man darīt to, par ko biju sapņojusi pieminētajos brīžos – smaržojot uguni vai glāstot papīra lapu. Es jutos kā starplaikā kopā ar viņu, kura patiesībā nav… Viņa roka bija silta un maiga kā brīnums, par kuru var tikai sapņot. Viņa mati glāstīja seju kā vējš, kurš reizēm pārsteidz mūs ar savu maigumu. Viņa āda piekļāvās kā nezināma dzīvnieka kažoks – mīksta un satraucoša. Stiepu roku, lai glāstītu viņa seju, sniedzos ar lūpām, lai skūpstītu to – viss pārvērtās vielā bez nosaukuma un bez veidola, viss pārvērtās sajūtās, kuras ir liesmojošas un spalgas, glāsmainas un retinātas…

Iedomu vīrietis pasniedza roku, uzsita pulkstenim… tas sāka tikšķēt. Es aizvēru acis un aizmigu… Kas tas ir - miegs? Arī par to ir vērts kādreiz padomāt…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!