Starp abiem mums vienmēr ir jāpaliek atstatumam. Ka starp ausmu un rietu. Kā starp ziediem un saknēm. Kā starp vienas upes krastiem. Tāpēc, ka esi mans sapnis.
Ja ausma ar rītu satuvinātos, nebūtu dienas. Ja krasts ar krastu saietu kopā, izzustu upe. Ja abi mēs, vienu slieksni pārkāpjot, sadotos rokās, tu izzustu kā sapnis.
Un tālab manām tuvības alkām ir jāpaliek ārpus piepildījuma. Tev jābūt un jāpaliek ārpus īstenības. Kas kļuvis par īstenību, vairs nevar būt sapnis.
Tāpēc, ejot pretī, iesim garām viens otram. Iesim garām, bet neiesim klāt. Glabāsim attālumu. Kamēr distance paliks, tu būsi joprojām mans sapnis.
Jel saproti mani: es negribu, nedrīkstu tevi pazudināt. Dzīvo un paliec mans sapnis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
