To pašu teica ar mans tēvs.
Bet dzīves līnija mums sava,
Ir nosprausta līdz pašam galam.
Mēs varam līkumot un ceļot,
Bet kad būs laiks-mēs iesim veļot.
Mēs pelnām, karjerojam, sitam,
Mēs konkurenti cits nu citam.
Bet varbūt vajag labam būt,
Par mazo princi varbūt kļūt.
Tad likten’s, kaut tas dažreiz sūrs,
Mums dzīvē labvēlīgāks būs.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit