kretīnu bungām rībot ievelies mijkrēšļa staipīgajā klēpī tavā tukšumā klaigā tik nokritušas aizmirstas lapas par aizliegtās bezaugsnes apoteozes neizbēgamību par neatkārtojamo sieviešu kailuma rēgu par nespēju atsaukties sirds mainības tieksmei skropstas caururbtas neesošu vārdu vātīm tad nez no kurienes ekselents vīriņš ķiķina vārsmas tik spocīgs neskaitāmu petrolejas lampiņu apgarots klīst savos stāstos par Koltesa brāzmainajiem sapņiem par laika ilgstamības unikālo pieskārienu novakarēs par rūsganā konjaka mulsinošo apskaidrības sērgu par dievu dejām trauslajos cilvēku pakaušos par savu rotaļīgo nāvi kādā borhesiskā krustojumā zagdams sevi pasaulei jautri lūkojās tavā rosības bezjēdzīguma tieksmē uzminēt sevi caur lepnību caur glāstu un skūpstu izkaisīšanu sieviešu tīreļu klajos caur grāmatu iniciēšanu savā pazaudētajā identitātē caur ākstīgo spēli jaucot zosu gājiena raito gaitu un tad pēkšņi viens tramīgs skūpsts uz skaistules pieres liek apjaust pasaules krāšņumā plaukstošos ziedus viņas saldkaislā balss - uz pieres tik miroņus skūpsta tavs makabriskais bēgums vientulīgo nažu velvēs…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit