... vakardiena. Pagājusi. Nu ja Valentīndiena. Jau no paša rīta tu man sniedzi skūpstu un teici: “Mīlu tevi.” Es. Es? Ko es? Es – neko, tikai pasmaidīju. Tu biji tik jauks, kad dienā atsūtīji man neskaitāmas īsziņas ar mīlestību apliecinošiem tekstiem. Es? Ko es? Izdzēsu īsziņas, jo telefonā tām vairs nebija vietas. Vakarā sagaidīji mājās un sniedzi rozes – sarkanas. Nu ja – mīlestības krāsa. Skūpsti, glāsti, ļaušanās kaislībām nebeidzamām, kamēr likās jau esam bez spēka. Jā, man bija labi, tev arī. Mums bija labi.
Pagāja nakts, rīts. Es pasmaidīju un sniedzu tev skūpstu. “Es mīlu tevi neprātīgi,” tu teici “man sāp sirds no tā, cik ļoti es tevi mīlu.” Es? Es neko. Pasmaidīju un devos uz darbu un nepateicu tev, cik ļoti man sāp sirds, ka nevaru tev pateikt, ka neprātīgi tevi mīlu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit