Ir svešas asaras
kā ūdens vien,
tās tevi neaizskar
un rūgtas pēdas
tavā sirdī
neatstāj.

Ir svešas asaras
kā meli vien,
tām nejūti vairs līdz,
un dzīves steigā
nepacenties
noslaucīt.

Ir svešas asaras
kā bēdas vien,
ko neapskaut nekam,
jo kaut kas zudis -
nenotici
īstumam.

Ir svešas asaras
kā māņi vien,
pats savām neuzticies
un sevi saprast –
tikai mīļo acīs
varbūt ļauts...

Ir svešas asaras
vai tāpat vien,
vai tikai ūdens plūst?
Bet arī tavas
kādreiz citiem
tādas kļūs...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!