Balts suns ar melnām ķepām pārskrēja pār baltu sniegu

Sniegtu roku baltam sniegam, sniegtu miegu

Nejust ļautu tam melnu ķepu pieskārienu


Ar asiem nagiem manas jūtas cieši tvēri

Ak atkāpieties, baisie zvēri

Tās manas jūtas, manas asinis

Ļaujiet mieru tām

Un paši baudiet mieru


Tā nenotiks, jo dzīvē nav vaļas pasakām

Tā sāpīga līdz mielēm


Bez jūtām dzīvo pasaule

Tik māņi

Māņi – jūsu jūtas

Bet pašu jūtas –

Aizmirstas un neapgūtas

Kā nezāles aiz suņubūdas



Tad kamdēļ vēsi dzīvi vadīt

Bez jūtām kādam zeķi adīt


Par sniegbaltbaltu sniegu gribu kļūt,

Par baltu sniegu uz zemes klātu

Uz zemes prieku kas dod

Un izkusis zemes jūtas iemantot

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit