Viss notika kā pasakā, lai gan es pasakām sen vairs neticu...

Līdz brīdim, kad tas pārvērtās murgā.

Viss sākās ar to, ka it kā viņam vajagot laiku.

Kāāādu laiku?

Ak padomāt, tikt skaidrībā ar sevi! Un viss būšot labi?!

Nu lai tā būtu!..

Bet tā nebija.

Es rāpoju pa sienām, kaucu. Ēdu daudz vai neēdu vispār.

Es juku prātā.

Un kāpēc?!

Dēļ TĀ.

Tagad uzrunāju viņu trešajā personā.

Tagad viņš man ir “оно” - nekas.

Būtne bez dzimuma, jo cilvēkiem vismaz ir sirds.

Bet viņam tādas nebija.

Beidzies! Tas bija beidzies tikai tad, kad viņš mani no jauna ieguva.

Kad kādreizējās baudas vietā sajutu vienīgi riebumu.

Man palika slikti.

Un tad es sapratu, ka viss... viss ir beidzies!

Atvadu buču noslaucīju riebumā nost.

Viņam redzot.

Un pārsteigums viņa acīs man sagādāja baudu.

Ļaunu prieku.

Es biju tikusi tam pāri.

Biju uzvarējusi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit