Jo liekas lapas nedosies šoruden projām (Jo vitālas tādas) Jo tās neatdosies vējam- Pat pīlādži ar krustuogām Putnu neapēstām un Saules nežāvētām Turēsies : (sies manas rokas un atbrīvos pēkšņi) Jo jāturas Jo nedrīkst savu vientulību barot Vēl pirms (laika) veļiem (pat tajā visu mošķu dienā) Tāpat jau atnāks tumsa Un savu daļu pieprasīs Pirms sniega, Kas to tik gaišu tikai pataisīs- Cik gaišu pataisīt vien var bez dziesmas Pat bez āra liesmas Tā pati tikai tā par sevi būs … Viss gaismas savāktais Un rudens saražotais sanāks KOPĀ’ viedi pūs! Tā būs! Lai sevi upurējot jaunam Pa celtos Un sastingtu uz redzēšanos atkal (Es nekrāpjos Es tikai reizēm Visu nepasaku) Gaismu vēlu Vēlot (Es zinu Jo Tu esi Tālu tuvu tālu tuvumā) * Es šodien gaismu uzņēmu caur elpu Ko miera pīpe sniedz Lai dūmos izplēnētu manas rūpes Tāpat jau neatnāksi! Attālums to liedz! Es gaidīšu līdz apsnigsim Un kļūsim brīvi No tā it visa, kas ap mums Bez piederības atbrīvots un tīrs Tad piederēs viss Debesu Jums Mums (Līdz tam līdz mana dvēsele skums…) * Jo Spieto Manas Domas Ap to Mīļo To Saka man sirds Mīļoto Izsaucas – kūst Un nesatikšanā lūzt Vēl neredz sniega Vēl ūdenim vaļā elpa, Bet manī jau ledus lūzt Un sirds laimē pie tevis Plūst Viss dzeltens vēl Rudens…pavisam vēl negatavs aiziet… Pa vidu ZIEMA Mans pavasaris vaļā…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit