acis iemērktas nakts apelsīnu krāsas debesīs aiz loga krēslas stundā pirkstu gali izskaloti oranžajās miziņās noslēpjas dziļi plauktā zem neklāto palagu sloga skatos kā viņas aizlido tās nejaukās domu kodes nesen austajā smaržu segā pametot mazus caurumus un pārliecību ka viņas arī ir sudraba lodes ar kurām nogalināt pašus neuzveicamākos no iztēles bērniem - šķiet ka trīs māsas bet kaut kur tālumā beidzas lietus sezona bet kaut kur kaķis sildās pie krāsns varbūt uzcelt tām kodēm māju no apelsīniem vai arī iemarinēt tās pārvērst cukādēs un šokolādes riekstos izdāļāt šmulīgiem kaimiņu bērniem vai varbūt labāk mīcīt tās dubļos un ļaut lai sīkie skaļi spiedzot pa tām bradā dzeltenās garšas pilēs izlīst domu pēdas mamma atver virtuves logu un sauc trīs māsas mājās novelk netīrās kleitas ieliek viņas vannā tad paņem diegu, adatu un aizlāpa caurumus nesen austajā smaržu segā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit