Vējš... Šūpoles... Viss vairs nav, Tā kā agrāk... Redzu nākotnes Miglainu tāli. Pārliecinos vēlreiz- Tiešām viss nav tā kā bija... Tik krasas pārmaiņas. Es dzimstu no jauna... Vismaz mēģinu Ieiet savās „sliedēs”. Es jūtu Kā viss mainās. Bet vai es spēju, Vēju saskatīt? Es nezinu, Kam ticēt... Un vai es vispār eksistēju?... Mana plauksta, Mati Un Ēna... Divdomīgs klusums Pār dzīves sētu... Un es tomēr Grimstu šajās domās, Lai noturētu savu spēku... Ēna... Divdomīgs klusums Pār dzīves sētu... Un es tomēr Grimstu šajās domās, Lai noturētu savu spēku...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit