Vienā pusē ir Rīgas cirka direktors Gunārs Katkevičs, kurš kopš Padomju Savienības sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas laika cīnījies par cirka kā kultūras iestādes palikšanu valsts kontrolē.
Taču izrādās, ka cirka ēkai ir mantiniece. Pilsētas domes deputāte un bijusī cirka suņu dresētāja Dzintra Žilde cer, ka tiesas lēmums būs labvēlīgs viņai. Žilde apgalvo, ka cirku viņai mantojumā atstājis 1998.gada autoavārijā bojāgājušais Juris Bēviņš.
"Independent" norāda, ka arī Bēviņa kā cirka dibinātāja Alberta Salomonska mantinieka statuss vēl nav pilnībā pierādīts. Arī citi prasītāji uzskata, ka viņiem pienākas daļa no cirka īpašuma. Pēc likuma, padomju varas nacionalizētie īpašumi jāatdod to likumīgajiem īpašniekiem, uzsver Žilde.
Pēc viņas teiktā, "komandants" Katkevičs liekot ciest ne tikai cirka dzīvniekiem, bet diskriminējot arī savus tautiešus. Suņu dresētāja atceras padomju laikus, kad ar saviem kolēģiem padomju cirku sistēmā "dalījusies pēdējā maizes gabaliņā", taču nu laiki mainījušies un cirka māksliniekiem no austrumiem esot jāpošas prom.
"Šis konflikts atspoguļo to, cik nesakārtotas ir Latvijas attiecības ar austrumiem un rietumiem. Pēc Katkeviča teiktā, Maskavā izglītību ieguvušie cirka mākslinieki ir vienīgie, kuru priekšnesumus cirks var atļauties. Taču šķiet, ka direktora centieni paturēt cirku valsts īpašumā lemti neveiksmei," teikts publikācijā.
Latvijas Kultūras ministrija šajā konfliktā cenšoties neiesaistīties. Ministrijas advokāts Andis Raidiņš saka: "Valsts nav ieinteresēta paturēt cirku."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
