Jēkabsons tomēr ticies ar Borisu Berezovski

Taču tobrīd šis fakts tika kategoriski noliegts, tāpēc nebija pamata šo informāciju darīt zināmu sabiedrībai. Pirms dažām dienām citas sarunas kontekstā Jēkabsons atklāja iepriekš slēpto informāciju: "Tādējādi man uzreiz jāatzīstas un jāatvainojas raidījuma "Valsts pirmās amatpersonas" vadītajai Baibai Strautmanei par to, ka toreiz to noliedzu. Man personiski nebija nekādu problēmu pateikt arī taisnību, taču drošības apsvērumu dēļ diemžēl tikai tagad par to varu runāt. Tas, ka es varu par to runāt tikai tagad, arī par daudz ko liecina."

Uzzinot, ka Berezovskis ir iebraucis Latvijā un zinot Kremļa attieksmi pret viņu, tikšanās notikusi pēc Jēkabsona iniciatīvas. Viņš vēlējies personīgi pārliecināties, kāpēc Berezovsis ir ieradies un kādas ir viņa intereses Latvijā.

"Mums notika 30-40 minūšu gara saruna, kurā es arī uzdevu šos jautājumus. Uzskatu, ka es kā Latvijas pilsonis un arī iekšlietu ministrs pieņēmu pareizu lēmumu, ar viņu tiekoties un pārliecinoties par viņa patiesajām interesēm," skaidroja Jēkabsons.

Lai arī ministrs kategoriski atteicās nosaukt tikšanās vietu, vien sakot, ka "vieta, kur tikāmies, bija publiska", noskaidrojās, ka tikšanās notikusi kvartālā starp Dzirnavu un Elizabetes ielu.

"Pirms tam biju dzirdējis visdažādākās baumas, ka Berezovskis gribot nopirkt "Preses namu" un bezmaz vai visu Latviju. Tādēļ tieši jautāju, vai viņam ir ekonomiskas un politiskas intereses Latvijā. Viņš atbildēja noliedzoši un apliecināja, ka viņu interesē Ukraina ar to politisko drāmu, kas tur notiek. Es domāju, ka viņa vizīte Latvijā bija mēģinājums pirmo reizi pēc politiskā bēgļa statusa iegūšanas iebraukt Eiropas Savienības valstī. Viņš gatavojās iebraukt arī Ukrainā, bet, cik es zinu, Ukrainas Iekšlietu ministrija, iespējams, Krievijas ietekmes iespaidā, zaļo gaismu vēl nav devusi," stāstīja Jēkabsons.

Jau Berezovska vizītes dienā Krievijas amatpersonas par Latvijas uzdrīkstēšanos viņu ielaist valstī pauda asu sašutumu. Izrādās, lai panāktu Berezovska aizturēšanu, Krievija nav aprobežojusies tikai ar paziņojumiem un notu Latvijas Ārlietu ministrijai. Jēkabsons atklāja, ka uz viņu tajā brīdī izdarīts milzu spiediens ne tikai no Krievijas puses, bet arī no Latvijas amatpersonām.

Spiediena mērķis bijis panākt iekšlietu ministra piekrišanu Berezovska aizturēšanai kaut vai uz īsu mirkli. "Es nenosaukšu nevienu vārdu vai uzvārdu. Varu tikai teikt to, ka šis spiediens bija visaptverošs. Biju izbrīnīts, cik ļoti Latvija spēj saļodzīties zem Maskavas spiediena. Tas man ir viens no vislielākajiem pārsteigumiem, kāds man jebkad ir bijis kopš atgriešanās Latvijā. Krievija darbojās tieši," atzīst ministrs.

Jēkabsons noliedza, ka spiedēju vidū būtu arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). "Premjeram izskaidroju, ka šī vizīte ir pilnīgi likumīga, un izskaidroju arī to, kas teikts Interpola konstitūcijā - Interpols neiejaucas nedz juridiskā, nedz tiesiskā veidā lietās, kas skar ticības, rasu, etniskās un arī politiskās vajāšanas," sacīja Jēkabsons.

Atkārtoti lūgts atklāt spiediena izdarītāju uzvārdus, Jēkabsons atzinis, ka tie bijuši cilvēki "no Latvijas valsts un tās teritorijas". "Vārdi par spiedienu uz mani nav tikai dramatizējums, par to liecina arī darbības ar notām mūsu Ārlietu ministrijai," skaidro Jēkabsons. Pēc viņa domām, Berezovska vajāšana ir piemērs tam, kā aiz saukļiem cīņai pret korupciju sāk izrēķināties ar citādi domājošam amatpersonām. "Līdzīgas lietas iespējams novērot arī Latvijā," sacīja Iekšlietu ministrs.

Viņš atkārtoti uzsver, ka Berezovska ierašanās Latvijā "bija pilnīgi legāla un tāds dokuments, kāds bija Berezovskim, ir desmitiem, varbūt pat simtiem cilvēku". Gan Lielbritānijas valdība, gan tiesa, piešķirot viņam politiskā bēgļa statusu, piešķīrusi politisko patvērumu un izsniegusi politiskā bēgļa ceļošanas dokumentu, kas viņam nodrošina iespēju ceļot ne tikai ES, bet arī uz citām brīvās pasaules valstīm.

Pēc Jēkabsona domām, būtiski uzsvērt, ka Lielbritānijas tiesa var kalpot par piemēru pasaulei savas neietekmējamības un konservatīvisma dēļ. Tas apstiprinot, ka tiesas lēmums nevarētu būt jelkādā veidā apšaubāms.

"Gan no angļiem, gan no amerikāņiem pēc Berezovska aizbraukšanas sekoja atzinība, ka neesam padevušies spiedienam un izdevuši cilvēku, kuru vajā Krievijas prezidents un kuram Rietumos piešķirts politiskais patvērumus. Ja mēs viņu būtu izdevuši, tad es būtu visnožēlojamākais cilvēks, kurš pārkāpis Anglijas tiesas spriedumu. Es būtu izdevis cilvēku saplosīšanai, respektīvi, drošai nāvei. Jāatzīst arī - kad Berezovskis bija ieradies Latvijā, mūsu dienesti darbojās korekti, profesionāli un pareizi," sacīja Jēkabsons.

Jēkabsons apstiprināja informāciju, ka Berezovskim ir sakari un draudzīgas attiecības ar pasaulē ietekmīgiem vīriem, tajā skaitā ar ASV prezidenta Džordža Buša brāļiem. Ministrs noliedza, ka Latvija varētu izmantot Berezovska sakarus atsevišķu ekonomisko vai politisko jautājumu risināšanai.

"Diezin vai Berezovskis mums var palīdzēt risināt sasāpējušos jautājumus, piemēram, attiecības ar Krieviju. Drīzāk jau es kā mācītājs ar melno jostu varu palīdzēt Berezovskim risināt attiecības ar Putinu, jo šeit vērojams naida moments," norādīja Jēkabsons.