Saskaņā ar PVD operatīvo informāciju Preiļu, Krāslavas, Madonas, Jēkabpils, Daugavpils un Aizkraukles rajonā bojā gājis 461 dzīvnieks, no tiem - 448 govis, deviņi zirgi, trīs aitas un cūka, kas veido 1,03% no kopējo dzīvnieku skaita šajos rajonos.
Laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēl turpinās - tiek meklēts, kādus toksīnus ir izplatījuši knišļi, kas, sakožot dzīvniekus, izraisīja daudzu mājlopu bojā eju.
PVD aicina dzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem un to turēšanas apstākļiem, kā arī mainīt ganīšanas režīmu. Parādoties knišļu mākonim, kā arī dienas otrajā pusē, vakaros, dzīvniekus vajadzētu turēt novietnēs vai fermās.
Dienests arī iesaka vietās, kuras ir mitras un purvainas un kurās ir pastiprināts knišļu daudzums, dzīvniekus neganīt. Aizsardzībai pret knišļiem dzīvnieku īpašnieki tiek lūgti izmantot visus pieejamos līdzekļus, kurus var iegādāties veterinārajās aptiekās vai pie apkalpojošā veterinārārsta. Ja dzīvniekam ir manāmas kādas klīniskas veselības pazīmes, nekavējoties jāizsauc apkalpojošais veterinārārsts, lai sāktu dzīvnieku ārstēšanu.
Knišļi minētajos rajonos šogad ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un Latvijā pāris dienu iepriekš valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Knišļi aktivizējas tieši dienas pievakarē.
Pirmā informācija par dzīvnieku bojā eju tika saņemta piektdien. Sestdienas pirmajā pusē no knišļu kodieniem bija gājuši bojā 115 dzīvnieki, bet vakarpusē - jau 136 govis. Svētdien līdz priekšpusdienai bija nobeigušies 324 lopi, bet līdz vakaram - 384 dzīvnieki. Pirmdien līdz rītam bija gājuši bojā 432 dzīvnieki, bet līdz vakaram - 439. Šorīt bija bojā gājuši 454 dzīvnieki, bet patlaban - 461 mājlops.
Dienestam bija aizdomas, ka knišļi pārnēsā pasterelozi, kas nav sērga, bet sekundāra infekcija, kurai var būt arī letālas sekas, ja laikus netiek sākta ārstēšana. Infekcija var izraisīt ievērojamu dzīvnieku produktivitātes samazināšanos.
Pasterelozes gadījumā dzīvniekiem paaugstinās ķermeņa temperatūra, novērojama apgrūtināta elpošana, plaušu tūskas pazīmes, sirds vājums, tūska pakaklē un pavēderē, kā dēļ dzīvnieks var nomirt 2-8 dienu laikā.
Ja minētā slimība tiktu konstatēta, būtu nepieciešams veikt vērienīgus karantīnas pasākumus. Pēdējo reizi pasterelozes uzliesmojums Latvijā bija 1999.gadā, kad bojā gāja aptuveni 60 govju un divi zirgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
