Atbilstoši valdības apstiprinātai formulai 10 kvadrātmetri biotopa maksā vienu minimālo mēnešalgu (Ls 80), un šī kompensācija par dabas postīšanu ieskaitāma Vides aizsardzības fondā. Konkrētajā gadījumā biotops ir sabojāts, izveidojot piemiņas vietu 4120 kvadrātmetru platībā kā simbolisku septiņu žuburu svečturi no Kurzemē savāktiem laukakmeņiem un granīta bluķiem.
Liepājas domes Vides nodaļas un vienlaikus Vides aizsardzības fonda pārstāve Māra Zeltiņa uzskata, ka projekta gaitā iznīcināto dabu nevar pretnostatīt kara laikā iznīcinātajiem cilvēkiem. "Šis ir nozīmīgs projekts, tāpēc arī izņēmuma kārtā atļauti būvdarbi kāpās. Aprēķināto kompensāciju var uzskatīt par sava veida kompromisu," laikrakstam skaidro speciāliste.
Īpašo komisiju, kas pārbaudījusi biotopa postījumus, vadīja reģionālās Vides pārvaldes priekšnieks Leonīds Zeļenskis. Viņš cilvēciski saprotot, ka piemiņas memoriāls nav gluži tas pats, kas, piemēram, benzīntanks vai privātmāja kāpās. Tomēr likumi esot likumi, un viņš kā ierēdnis esot tiem pakļauts.
Iespējams, īpaši labvēlīgu attieksmi varēja demonstrēt valdība, vienlaikus ar zemes transformācijas atļauju atbrīvojot no kompensācijas maksāšanas, taču tagad šis vilciens jau aizgājis.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Guntis Eberhards spriež, ka konkrētais gadījums tiešām ir vērtējams ne tik daudz no vides kā ētikas viedokļa. Visticamāk, Reģionālā vides pārvalde liek maksāt kompensāciju, jo nevēlas uzņemties personisku atbildību par izņēmuma situācijas pieļaušanu, kas varētu izraisīt vides aktīvistu protestus un priekšniecības bārienus.
Memoriāla iniciatīvas grupa no plašākiem komentāriem pagaidām atturas – vispirms esot jāsaņem vides institūciju postījumu kompensācijas aprēķins. Fonda tehniskais direktors Jakovs Berlins situāciju lakoniski raksturo kā bēdīgu, taču vienlaikus pauž izpratni par vides institūciju ierobežotajām iespējam darboties saskaņā ar morāles principiem.
Holokausta liecības par Šķēdē pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci fotogrāfiju veidā pazīstamas visā pasaulē un, kā stāsta akadēmiķis Jānis Stradiņš, pat izmantotas Nirnbergas tiesas procesā kā pierādījumi. "Šeit nošauts tūkstošiem nevainīgu cilvēku, un tas ir būtiskākais. Pat ja biotops ir sagandēts - šāvēji to izdarīja jau 1941.gadā... Par biotopiem viņi jau nu pilnīgi noteikti nedomāja," spriež akadēmiķis.
Vides institūciju formālo turēšanos pie likuma burta Stradiņš raksturo kā liekulību, jo ne jau memoriāli apdraud Latvijas vidi. "Daudz vairāk būtu jāuztraucas par ekskluzīvām mājām, kas tiek būvētas pie jūras, un likumiem, kas legāli atļauj iznīcināt kāpas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
