Foto: LETA

Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rīgai tapis aktualizētais civilās aizsardzības plāns, kurā uzskaitīti visi apdraudējumi, kas galvaspilsētu varētu piemeklēt, un noteikts, kas iedzīvotājiem būtu jādara katrā no situācijām.

Ārkārtas gadījuma soma

Civilās aizsardzības komisija cilvēkiem, kuri uzturas Rīgā, militāra apdraudējuma gadījumā iesaka sagatavot ārkārtas gadījuma somu. Tajā būtu jābūt svarīgu dokumentu kopijām polietilēna iesaiņojumā, tuvinieku un sev svarīgu personu tālruņu numuru sarakstam, portatīvajam radioaparātam ar rezerves baterijām, nedaudz skaidras naudas, ūdensdrošam blociņam un rakstāmpiederumiem, pārtikai ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu.

Tāpat somā būtu jābūt daudzfunkcionālam saliekamam nazim, konservu attaisāmajam, karotei, neplīstošiem traukiem, dzeramajam ūdenim trīs dienām, sausā spirta plītiņai vai maza izmēra prīmusam, ūdens filtram vai dezinfekcijas tabletēm, rezerves lādētājam un ārējās enerģijas krātuvei, šķiltavām, sērkociņiem, svecēm un elektriskajam lukturītim ar rezerves baterijām.

Līdzi būtu jābūt siltam apģērbam, rezerves apakšveļai un ērtiem apaviem, guļammaisam vai segai, vēlama telts, noderēs arī diegs, adata un šķēres. Jāparūpējas arī par dvieli, tualetes papīru un vienreizlietojamām salvetēm, higiēnas piederumiem, rezerves brillēm vai kontaktlēcām, ja ir tāda nepieciešamība, ikdienas medikamentiem un folija segu.

Vajadzētu paņemt arī sejas masku, respiratoru vai gāzmasku, aizsargbrilles, izturīgu cimdu pāri, ausu aizbāžņus, lietusmēteli, pašlīmējošu universālo lentu, svilpi, mājsaimniecības aptieciņu, pretsāpju un temperatūru mazinošus līdzekļus, kā arī medikamentus pret gremošanas traucējumiem, alerģijām un ar nomierinošu efektu. Somā jābūt arī dezinfekcijas līdzekļu un pārsienamu materiālu krājumam, kā arī iekšķīgai lietošanai paredzētu jodu saturošiem medikamentiem.

Ar somu – patvertnē

Draudu gadījumā apģērba priekšējās kabatās jāievieto informācija par savu asinsgrupu, alerģijām, hroniskām slimībām, kā arī tuvinieku tālruņa numuri.

Katram savas dzīvesvietas un ikdienas maršruta tuvumā jāapzina tuvākās patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Patvertnes var tikt izveidotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, pazemes auostāvvietās. Apdraudējuma gadījumā uz patvertni līdzi jāņem ārkārtas soma.

Īslaicīgam patvērumam, lai pasargātos no lodēm, šķembām un atlūzām, var patverties grāvī, būvbedrē, ēku ārpusē izvietoto ieeju pagrabtelpās, gājēju tunelī vai izmantot jebkuru citu dzelzsbetona vai ķieģeļu konstrukciju, aiz kuras iespējams patverties vai telpas, kur starp cilvēku un ārpusi ir vismaz divas sienas.

Kādai jābūt patvertnei

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!