Dreiliņkalnā, kas iedzīvotājiem labāk pazīstams ar iesauku "Ušakova kepka" sākta žoga demontāža un tuvākajā laikā kalns būs pieejams iedzīvotājiem. Pēc žoga noņemšanas pašvaldība turpinās vides monitoringu un sāks darbu pie visas apkārtnes infrastruktūras labiekārtošanas, "Delfi" informēja Rīgas domē.
Dreiliņkalns savieno trīs apkaimes – Purvciemu, Pļavniekus un Dreiliņus. Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti pašvaldība nākotnē plāno labiekārtot kalna apkārtni, uzlabot kalna ainavu un domās par videi draudzīgu risinājumu ieviešanu, lai saglabātu dabas daudzveidību.
"Faktiski ar Dreiliņkalna sētas demontāžu sākam darbu pie teritorijas attīstības koncepcijas – aicināsim iedzīvotājus, sporta un nevalstiskās organizācijas sniegt priekšlikumus par teritorijas attīstību, lai līdz šī gada beigām būtu jau skaidrākas ieceres un to iespējamais finansējums. Jā – būs arī ideju konkurss par nosaukumu," skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).
Pašvaldībai pašai ir arī vairākas ieceres, kā kalnu un apkārtni padarīt dzīvīgāku – veidojot labiekārtojumus vai regbija, futbola vai florbola laukumus. Pašā kalnā varētu domāt par velo, slēpšanas vai pastaigu elementiem, skaidro Zeps.
Žoga demontāža saskaņota ar Valsts vides dienestu. Pēc žoga noņemšanas teritorijā tiks uzstādīti arī plakāti, lai informētu iedzīvotājus par ierobežojumiem uz kalna. Dreiliņkalnā aizliegts braukt ar smago tehniku, aizliegts pulcēties lielām cilvēku masām, tāpat aizliegts bojāt kalna segumu, durt un rakt, kā arī piegružot rekultivētās izgāztuves teritoriju.
2017. gadā tā laika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasīja pašvaldībai slēgt piekļuvi atkritumu kalnam, jo tajā arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm, jo vieta radot potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi.
VARAM arī liegusi pašvaldībai kalna ierīkot dažāda veida labiekārtojumus: piknika vietas un soliņus, bet ministrija priekšlikumus noraidījusi, jo pastāvot risks nelabvēlīgi mainīt līdzsvaru grunts slāņos, kāds izveidots izgāztuves rekultivācijas laikā. Tādējādi var tikt veicināta piesārņojuma vai emisiju izplatība arī gaisā un tās var būt toksiskas, tāpēc pastāv drošības riski ne tikai videi, bet arī cilvēkiem.
Vienlaikus parādījās arī kalna nosaukuma priekšlikumi – tolaik Rīgas domē atbalsta Dreiliņkalna nosaukuma piešķiršanai nebija.
Savukārt 2022. gadā parādījās indikācijas, ka jaunais futbola stadions varētu tapt vai nu Lucavsalā vai Dreiliņkalnā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
