Foto: AFP/Scanpix/LETA

Saeima ceturtdien, 21. jūnijā, noraidīja iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā atbalstu guvušo iniciatīvu, kas paredz Eirovīzijai piešķirtā finansējuma novirzīšanu sporta nozarei.

Iniciatīvas tālāku virzību atbalstīja 32 deputāti, 24 balsoja "pret", bet 31 deputāts balsojumā atturējās. Tādējādi tā netiks vērtēta.

Pirms balsojuma komisijas loceklis, deputāts Nauris Puntulis (NA) informēja kolēģus par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notikušajām debatēm par šo jautājumu, kurā izskanēja atšķirīgi viedokļi – no atbalsta iniciatīvai līdz aicinājumam to nevirzīt tālāk. Komisijas vairums lēma virzīt iniciatīvu. Puntulis gan uzsvēra, ka sporta un kultūras nozares nav pretnostatījamas, kā arī komisija respektē sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, tomēr ar iniciatīvas tālāku virzību komisija redz iespēju padziļinātākai diskusijai.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pēc Latvijas Televīzijas (LTV) aplēsēm valsts dalība Eirovīzijā izmaksā 170 000 eiro, bet nacionālā dziesmu konkursa "Supernova" rīkošana 190 000 eiro. Iniciatīvas autors Kristaps Bogdanovičs sācis vākt parakstus emociju vadīts laikā, kad Latvijas Biatlona federācija paziņojusi par ziedojumu vākšanu dalībai sacensībās.

Iniciatīvai atbalstu pauduši vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju. Bogdanovičs apšauba, vai Eirovīzija būtiski palīdz Latvijas tēlam un reputācijai. "Cilvēki, kas tur piedalās, mēdz uzvesties piedauzīgi, un to arī afišē kā normu," pauž iniciatīvas autors.

Viņš aicināja izbeigt Latvijas dalību Eirovīzijā, nerīkot vietējo dziesmu konkursu "Supernova" un novirzīt finansējumu sportam. "Nav pieņemami, ka Biatlona federācijai ir jāvāc ziedojumi startiem pasaules čempionātā, kas pilnīgi noteikti ir svarīgāk par Eirovīziju," vērtē Bogdanovičs.

Saeimas komisijas sēdē Bogdanovičs sacīja, ka viņš neseko Eirovīzijai, bet ir informēts par šī konkursa rezultātiem. Viņa ieskatā, jo valsts vairāk ieguldītu sportā, jo lielāki būtu sasniegumi šajā jomā.

Viņš arī vērtēja Latvijas sniegumu Eirovīzijā, proti, Bogdanovičam bijis lepnums, kad Marija Naumova uzvarēja šajā konkursā, bet par Donu viņš secināja, ka šo Latvijas mūziķi Eiropā "neviens pēc pusgada vairs nezinās".

LTV Programmu daļas direktore Jana Semjonova iepriekš komisijas sēdē atzina, ka sporta nozarei finansējums nav pietiekams, šo problēmu aktualizējot arī LTV saturā. Tomēr viņa aicināja nepretstatīt sportu un kultūru.

Semjonova sacīja, ka Eirovīzija vēsturiski ir viens no lielākajiem popmūzikas pasākumiem, kurā Latvija vēlētos labākus rezultātus, tomēr "mēs nebraucam uz konkursiem ar mērķi iegūt pirmo vietu". Pēc LTV pārstāves teiktā, dalība Eirovīzijā veicina Latvijas radošo industriju attīstību, kā arī, vērtējot auditorijas datus, Latvijas dalību šajā konkursā atbalsta liela daļa sabiedrības. "Būtu žēl, ja šāds konkurss nenotiktu un Latvija tajā nepiedalītos," secināja Semjonova.

Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis norādīja uz sabiedrisko pasūtījumu, proti, tā viens no uzdevumiem ir nodrošināt Latvijas radošo industriju integrēšanu sabiedrisko mediju saturā un un veicināt radošo pašizaugsmi. Tas, kādā viedā šis tiek īstenots, ir sabiedriskā medija redakcionālā izvēle. SEPLP pārstāvja ieskatā, iniciatīva nav juridiski īstenojama.

Eglītis arī piebilda, ka iniciatīvu parakstījuši 11 000 iedzīvotāju, turpretī Eirovīziju Latvijā skatījušies 261 000 skatītāju.

Savukārt Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vecākā referente Ina Ločmele atzina, ka nozaru pretnostatīšana nav veids, kā cīnīties par budžeta līdzekļiem. Viņas ieskatā, iniciatīva ir balstīta emocijās, nevis datos un pētījumos.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!