Protams, šie priekšlikumi ir ideju līmenī un tos varētu papildināt un koriģēt. Vienam otram tie liksies pat pārlieku ķecerīgi. Svarīgi ir, lai valsts politikā tiktu panākts radikāls lūzums!
Bet varbūt tās ir tikai naivas cerības, nekādu pozitīvu radikālu pārmaiņu nebūs un viss noritēs tāpat kā līdz šim, Latvijas valstij un tās ļaudīm aizvien vairāk panīkstot un degradējoties… Sniegtie priekšlikumi ir dikti radikāli un pie varas esošie politiskie kangari un pašlabuma tīkotāji, protams, nevēlēsies pieļaut savu un ārzemju saimnieku atstumšanu no “labumu siles”!… Skumji, ja tas tā būs, bet galu galā paši tādu likteni ar savu vienaldzību, kašķēšanos un saskaņas trūkumu būsim pelnījuši!
Kurai partijai un valstsvīram būtu griba un drosme to realizēt?
Nobeigumā daži citāti no Kārļa Ulmaņa sava laika izteikumiem :
Kādi ļaudis mums vajadzīgi ?
Ļaudis nenopērkami.
Ļaudis stingri pret bagātības kārdinājumiem.
Ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās.
Ļaudis, kuru centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām.
Ļaudis vīrišķīgi darbā, nepagurstoši sekmēs.
Ļaudis atturīgi, tas ir ļaudis, kuri savus ceļus neloka šolaiku Bāla - alkohola - priekšā..
Īsiem vārdiem sakot - mums vairāk vajadzīgi ļaudis nekā statūti un instrukcijas.
Tas ir Kārļa Ulmaņa teiktais jau 1914 gadā!
Un vēlreiz K. Ulmaņa teiktais jau tā sauktā “autoritārā režīma” laikā:
Es gribu arī tagad vēlreiz pateikt, ka tomēr pāri visam un pirmā vietā stāv pats cilvēks savās garīgajās un saimnieciskajās vajadzībās, tieksmēs un prasībās. Cilvēks jānostāda pirmajā vietā ne tikai pilsētās un fabrikās, bet arī laukos un lauku saimniecībās.