Grīnvuds vadīja vienību, kas tika izveidota kara noziegumu izmeklēšanai, līdz tās izformēšanai 1992.gadā.
Grīnvuds sacījis, ka ASIO izmantojusi vairākas kara noziegumos aizdomās turētas personas, lai izspiegotu etniskās kopienas.
Kalējs, kurš ieradās Austrālijā 1950.gadā kā pārvietota persona, trīs gadus strādāja Viktorijas štata Bonedžillas migrantu nometnē, kur viens no viņa galvenajiem pienākumiem bija identifikācijas karšu izsniegšana migrantiem, kuriem nebija dokumentu.
Grīnvuds atzina, ka nav tiešu pierādījumu par Kalēja saistību ar ASIO, bet viņa darbs šajā nometnē varēja izraisīt izlūkdienesta interesi.
"Diezgan daudzi no šiem cilvēkiem [kara noziegumos aizdomās turētajiem] strādāja ASIO labā - mēs to zinām," sacīja Grīnvuds. "ASIO bija dosjē par daudzu cilvēku darbību, pret kuriem es veicu izmeklēšanu," viņš piebilda.
Tomēr ASIO paziņoja aģentūrai AFP, ka tai nav nekādu datu par to, ka tās labā būtu strādājis 86 gadus vecais Konrāds Kalējs, kuru tur aizdomās par darbošanos Arāja komandā.
"Mums par viņu nav nekā," sacīja ASIO preses sekretārs. "Mēs meklējām krustu šķērsu - apgriezām visu otrādi, lai noskaidrotu jebkādu viņa saistību ar ASIO, bet neko neatradām."
Uz jautājumu, vai šādi dati var būt iznīcināti, preses sekretārs atbildēja: "Viss, ko mēs varam darīt, ir paziņot, kas mums ir tagad."
Kalējs 1957.gadā ieguva Austrālijas pilsonību. Sakarā ar aizdomām par līdzdalību kara noziegumos viņš 1994.gadā tika izraidīts no ASV un 1997.gadā - no Kanādas.
Nesen tika konstatēts, ka Kalējs ir apmeties latviešu mītnē "Straumēni" Anglijas vidienē, un Lielbritānijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka viņš tiks izraidīts no valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
