Valdība atbalsta aizliegumu bijušajiem VDK darbiniekiem ieņemt amatus KNAB

KNAB likumā noteikts, ka par biroja amatpersonu nevar būt persona, kura bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR VDK vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Savukārt Satversmes 101.pants paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs otrdien valdības sēdē pauda viedokli, ka biroja likumā iekļautais nosacījums nepieciešams, lai ievērotu tiesisko loģiku.

Piemēram, pēc viņa domām, būtu absurda situācija, ja bijušie VDK darbinieki kā KNAB amatpersonas vērtētu, vai kāda partija nav saņēmusi ziedojumus no bijušajiem VDK darbiniekiem. Būtu absurda arī situācija, ja KNAB strādājošie bijušie čekisti vērtētu valsts drošības darbinieku prettiesisku rīcību.

KNAB uzskata, ka, nosakot aizliegumu bijušajiem VDK darbiniekiem ieņemt amatus birojā, ir lielāka garantija, ka KNAB strādā personas, kuru pagātnē nav noziedzīgas vai citas pretlikumīgas pēdas.

Lūgumu Satversmes tiesai izvērtēt minēto likuma normu izteica Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Lieta ierosināta saistībā ar bijušā KNAB darbinieka Valda Bekeša civilprasību tiesā pret KNAB par darba devēja uzteikuma atzīšanu kā spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzskata, ka apstrīdētā norma pārāk ierobežo Latvijas pilsoņu tiesības pildīt valsts dienestu.

Pieteikumā tā norāda: lai gan valstij ir pienākums aizsargāt demokrātisko kārtību pret tādu atsevišķu personu darbību, kas vērsta uz valsts demokrātiskās kārtības graušanu, arī ierobežot tiesības pildīt valsts dienestu, konkrētie ierobežojumi KNAB likumā iekļauti tikai 2005.gadā - piecpadsmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas.

Tiesa atsaucas arī uz Satversmes tiesas agrāk lemto attiecībā uz ierobežojumiem deputāta amata kandidātiem, ka likumdevējam periodiski jāvērtē situācija valstī, jālemj par ierobežojumu termiņu un ierobežojumu konkretizēšanu, kā arī par Eiropas padomes vadlīnijām, ka lustrācijai nevajadzētu pārsniegt piecus gadus.