Leimanis noliedz, ka Andrejsalas projektā būtu iesaistīts arī pats ekspremjers. Viņš norāda, ka Šķēlem piederot jahtu piestātne blakus Andrejsalai un varbūt tādēļ maldīgi radušās runas par ietekmīgā uzņēmēja interesēm šajā projektā. Jahtu piestātne "Rīgas jahtu centrs Andrejosta" oficiāli nepieder vis Šķēlem, bet gan viņa uzņēmuma darbiniekam, bijušajam premjera biroja vadītājam Edgaram Šķenderim.
Šī jahtu piestātne tāpat kā Andrejsala patlaban vēl atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, taču šā gada laikā minētās zemes plānots izslēgt no ostas robežām. Tad tās varēs iegūt privātīpašumā, kas nav iespējams patlaban. Andrejsalā rezervēta vieta arī valsts laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībai. Šo projektu kūrē TP politiķes Helēnas Demakovas vadītā Kultūras ministrija.
Ideja par aptuveni 40 hektāru lielās Andrejsalas atbrīvošanu no ostas darbības tika realizēta pirms pieciem gadiem Rīgas mēra Gundara Bojāra (LSDSP) laikā. Projekta īstenošanai Rīgas brīvosta uz pusēm ar "Varner Gruppen" meitasuzņēmumu "PortPro" nodibināja "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu" (JAU).
Starp brīvostu un JAU tika noslēgta vienošanās, ka uzņēmums apvieno Andrejsalu vienotā zemes gabalā, atpērkot īpašumus no tur strādājošajām ostas kompānijām. Savukārt nomas līgumi par zemi, kas atrodas zem šiem uzņēmumiem, tiek pārslēgti ar JAU.
Pēdējos pāris gados projekta īstenotāji savā īpašumā ieguvuši šīs teritorijas nozīmīgākos ostas objektus. Starp astoņiem JAU meitasuzņēmumiem ir arī lielākā ostas stividorkompānija "Rīgas Centrālais termināls", graudu pārkrāvējs "Rīgas ostas elevators", arī "Kuģu bāze Andrejsala", kur jau notikuši pirmie kultūras pasākumi.
Līdzekļi uzņēmumu pirkšanai tika ņemti no strauji palielinātā JAU pamatkapitāla, ko gandrīz vienpersoniski iemaksāja "PortPro". Līdz ar to osta kontroli šajā projektā zaudēja pērn vasarā, kad atteicās iemaksāt kārtējo daļu pamatkapitāla palielināšanai.
Kā savulaik rakstīja laikraksts, lai arī likumīgi, kontroles zaudēšana notika strīdīgos apstākļos. Viens no ostas valdes locekļiem Niks Bulmanis (JL) notikušo nosauca par teātri. Viņš domā, ka ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam valdei vajadzēja atgādināt par nepieciešamību izpirkt savas pamatkapitāla daļas. Patlaban 98% JAU kapitāldaļu pieder "PortPro".
"Diena" secinājusi, ka projektā iesaistījušās ne tikai ar Šķēli saistītas personas, bet arī Ventspils ostas uzņēmumu pārstāvji un Latvijas Pirmās partijas līdera Aināra Šlesera bijušie biznesa partneri.
Norvēģu kompānija "Varner Gruppen" no Andrejsalas projekta izstājās pēc tās īpašnieka Franka Varnera nāves 2001.gadā, pastāstījis "Varner" bijušais eksporta šefs Turmuds Stēne Juhansens.
Varners bija viens no lielākajiem 90.gadu norvēģu investoriem Latvijā un kopā ar Šleseru un Viesturu Koziolu Rīgā citu pēc cita vēra lielveikalus. Pēc tēva nāves Varnera dēli 50% "PortPro" daļu pārdeva Juhansenam, kuram jau piederēja otra puse šā uzņēmuma. Juhansenam pieder daļas arī SIA "Zaķusasala Estates", kas no pašvaldības nomā gandrīz 13 hektārus Zaķusalā un paziņojusi par plāniem to apbūvēt.
2003.gada nogalē Andrejsalas projektā iesaistījās Andra Šķēles dibinātās "Ave Lat Grupas" bijušais vadītājs Jānis Leimanis. Ar apmēram pusgada atstarpi divi viņam piederoši uzņēmumi nopirka kopumā 44% "PortPro" kapitāldaļu. Šajā laikā par JAU valdes priekšsēdētāju kļuva Valters Māziņš, kurš 90.gadu beigās arī bija augsta amatpersona virknē uzņēmumu, kuru īpašnieks bija "Ave Lat Grupa".
Pērn vasarā Leimanis kļuva arī par lielāko akcionāru graudu pārkraušanas uzņēmumā "Rīgas ostas elevators", kas darbojas Andrejsalā. Ap šo pašu laiku par elevatora valdes locekli kļuva arī bijušais "Ave Lat Sargs" vadītājs Esta Erī.
Pāris mēnešu vēlāk Leimanis gan pārdeva daļu savu Rīgas ostas elevatora akciju Ralfam Kļaviņam. Tas notika laikā, kad JAU pastarpināti iegādājās kontrolpaketi lielākajā ostas kravu pārkraušanas uzņēmumā "Rīgas Centrālais termināls" (RCT). Līdz ar īpašnieku maiņu minētais Kļaviņš kļuva par šā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Viņam ir zināma pieredze ostas darbā, jo pirms trim gadiem Kļaviņš bija Rīgas brīvostas valdes loceklis. Kā Attīstības aģentūras pārstāvi viņu šim amatam izvirzīja Šlesera partijas biedrs, tobrīd ekonomikas ministrs Juris Lujāns.
Līdz ar RCT nopirkšanu Andrejsalas apgūšanas shēmā parādās arī ar Ventspils tranzīta uzņēmumiem saistītas personas, raksta laikraksts. Par RCT direktoru kļuva Aivars Tauriņš, kurš pirms tam ieņēma vadošus amatus divos koncernam "Ventbunkers" daļēji piederošos uzņēmumos. Tomēr jau pāris mēnešu viņš šos amatus atstājis, jo nolēmis sākt privātbiznesu. Viņš noliedz, ka Andrejsalas projektā pārstāvētu Ventspils intereses. Tauriņa vietu RCT ieņēmis Jānis Lubiņš, kura iepriekšējā darba vieta arī bija ar Ventspils ostu saistītā uzņēmumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
