"Saeimā tiks iesniegti priekšlikumi, kas ies cauri parastajā kārtībā, " sacīja Jaundžeikars, paužot pārliecību, ka likumus izdosies izgrozīt līdz parakstu vākšanas sākumam.
"Ja operatīvi strādā, tad ir jāpaspēj, " sacīja Jaundžeikars, norādot, ka likumu grozījumu izstrādē patlaban iesaistīti visu ieinteresēto pušu pārstāvji, tostarp uzklausīti arī drošības iestāžu viedokļi, kā arī "bažas no ārzemēm".
Pēc Jaundžeikara teiktā, visas iesaistītās puses panākšot vienošanos ne vien par iepriekš strīdīgajiem jautājumiem, bet arī "par citām tehniskām lietām, kas interesējušas dienestus."
"Iedzīvotāji varēs tad izlemt, vai ir vērts parakstīties, vai ir vērts tērēt naudu referendumam. Viņiem būs iespēja paust savu viedokli, bet būs redzams, ka Saeima, valdība un prezidente var atrisināt šo jautājumu, " sacīja Jaundžeikars, atzīstot, ka notikušais esot "laba mācība, ka nevar tā likumprojektus steidzami pieņemt".
Jau vēstīts, ka pirmdien Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, premjers Aigars Kalvītis un drošības iestāžu pārstāvji jautājumu saistībā ar valsts drošības likumiem pārrunājuši Nacionālajā drošības padomē.
CVK no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēs parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka parakstu vākšana varētu izmaksāt aptuveni 500 000. Ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 balstiesīgo iedzīvotāju paraksti, tad notiks referendums, kurš varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu. Referenduma organizēšana, ja vien negroza likumu par tautas nobalsošanu, nav apturama šādā gadījumā.