Lai neradītu juridiskus sarežģījumus, iespējams, jaunie grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos tiks virzīti apstiprināšanai Saeimai tikai pēc tam, kad būs zināms, vai Latvijā notiks referendums par šiem likumiem.
Šāds ieteikums esot, "lai neradītu juridiski nepārdomātus soļus," stāstīja Jaundžeikars, norādot, ka šo jautājumu visu ieinteresēto pušu pārstāvji pārrunāšot otrdien NDK sēdē.
Īstenojot parlamentāro kontroli drošības iestādēs, galvenā loma ir paredzēta ģenerālprokuroram. To nosaka jaunie sagatavotie grozījumi Nacionālās drošības likumā.
Jau vēstīts, ka premjera birojs sagatavojis jaunu redakciju valsts drošības likumu grozījumiem, kas paredz, — ja Saeimas Nacionālās drošības komisija konstatē nepieciešamību veikt pārbaudi kādā no drošības iestādēm, to var īstenot ģenerālprokurors. Viņš arī var deleģēt īpaši pilnvarotu prokuroru izveidot pārbaudes veikšanai komisiju, tajā iekļaujot citu drošības iestāžu pārstāvjus, izņemot pārbaudāmo iestādi.
Jaundžeikars iepriekš pieļāva, ka jaunos valsts drošības likumu grozījumus Saeima varētu izskatīt, otrajā lasījumā grozot likumus.
CVK no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēs parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem. Ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 balstiesīgo iedzīvotāju paraksti, tad notiks referendums par šiem likumiem. Referenduma organizēšana, ja vien negroza likumu par tautas nobalsošanu, nav apturama šādā gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
