Ministrs atzīmēja, ka ir grūti pateikt, vai Baltkrievija samaksās visu kompensācijas summu, ko tai prasīs Latvija.
Pēc Vējoņa teiktā, nav pamata uzskatīt, ka kaimiņvalsts izvairīsies no kompensācijas maksāšanas, taču prakse liecina, ka var būt "stīvēšanās par cipariem", jo, piemēram, valstīm var būt dažāda aprēķinu metodika.
Ministrs informēja, ka pašlaik zivju smakšana Daugavā nav novērota, jo skābekļa daudzums upē ir normāls un naftas produktu plēve nav tik bieza, lai zivīm draudēta nosmakšana.
Laikam kļūstot siltākam laikam un krītoties ūdens līmenim Daugavā, var tikt iespaidots zivju nārsts un putnu perēšana, stāstīja ministrs.
Viņš prognozēja, ka dīzeļdegvielas plēves iešana pa upi varētu turpināties vēl vienu līdz divas nedēļas.
Kā ziņots, aptuveni 230 kilometru garā posmā Daugava un Ullas upe Baltkrievijā ir klātas ar naftas produktiem, ceturtdien novērojis iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš kopā ar Baltkrievijas ārkārtas situāciju ministru un vides speciālistiem no helikoptera lidojuma novērtēja situāciju.
Baltkrievijas teritorijā Daugavas posmā 20 kilometrus uz augšu no robežas ir izvietota viena rinda ar bonām. Savukārt Ullas upes posmā ir izvietotas deviņas rindas ar absorbējošajām bonām.
Kā ziņots, dīzeļdegvielas piesārņojums Daugavā sasniedzis Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) pie Aizkraukles, sacīja pilsētas iedzīvotāji.
No tuvējām daudzstāvu mājām Pļaviņu HES ūdenskrātuvē manāmi degvielas plankumi, kā arī upes tuvumā jūtama dīzeļdegvielas smaka.
Ceturtdien operatīvie dienesti dažus desmitus metru pirms HES novilkuši bonu aizsprostu, kas aiztur piesārņojuma tālāku virzīšanos.
Situācija Daugavā pēc dīzeļdegvielas noplūdes sākusi uzlaboties, iepriekš teica Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš.
No Baltkrievijas ieplūstošās dīzeļdegvielas piesārņojuma intensitāte arvien samazinās, turklāt pie Daugavpils uzstādītās bonu rindas degvielas plēvi aiztur efektīvi, informēja Avotiņš.
Arī Pļaviņu HES pie Aizkraukles novilktais bonu aizsprosts ļauj cerēt, ka praktiski viss piesārņojums tiks savākts.
Avotiņš gan atzina, ka arī pirmdien uz laiku degvielas plūsma no Baltkrievijas samazinājās, tomēr pēc tam turpinājās ar vēl lielāku intensitāti, tādēļ pagaidām pārliecības, ka tā tuvākajā laikā apstāsies, nav.
Neoficiāla informācija liecina, ka Baltkrievijā noplūdušas 300 tonnas dīzeļdegvielas. Latvijas vides speciālistu aprēķini liecina, ka Latvijā nonākušas mazāk nekā divas tonnas degvielas.
Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko, ceturtdien tiekoties ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edgaru Skuju, informējis, ka kopumā noplūdušas 112 tonnas dīzeļdegvielas, no kurām 90% Baltkrievija esot absorbējusi, bet 10% esot uzsūkušies zemē vai arī noplūduši Daugavā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
