Nedz Ventspils domes deputāts Ojārs Grinbergs (JL), nedz bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) no savas puses neizrādīja iniciatīvu un neveica visu nepieciešamo, lai Grinbergs varētu sākt darbu Ventspils brīvostas pārvaldē, bet tā vietā gan ekonomikas ministrs, gan Grinbergs izvēlējās konfrontāciju, tas teikts pilnajā spriedumā tā dēvētajā "Grinberga lietā", kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu bija apsūdzēts, taču tika attaisnots Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Tiesa spriedumā pauž nostāju, ka domes priekšsēdētājam ir tiesības, nevis pienākums virzīt lēmuma projektu uz domes sēdi, tāpat kā šādas tiesības esot ikvienam deputātam, tajā skaitā, Grinbergam, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram un Ministru kabinetam (MK).

Kuldīgas tiesa atzīst, ka Ventspils domē un brīvostas pārvaldē nebija vienota prakse par lēmuma projekta sagatavošanas procedūru un virzīšanu uz domes sēdi, tomēr uzsverot, ka jebkurā gadījumā "pamats lēmuma projekta virzīšanai ir ieceltā valdes locekļa iniciatīva, viņa rakstisks iesniegums par pieņemšanu Ventspils brīvostas pārvaldē vai attiecīgās institūcijas iniciatīva".

Tiesas vērtējumā, konkrētajā gadījumā MK rīkojums bijis nepilnīgs un Grinbergs neesot identificējams. Turklāt viņš nebija saistīts ar Ekonomikas ministriju, neieņēma nekādus amatus šajā ministrijā, kā arī nebija sabiedrībā pazīstama personība, savu nostāju spriedumā pamato tiesa.

Kuldīgas tiesa tomēr ir konstatējusi, ka Lembergs pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu, taču neesot pierādīts, ka Lemberga darbības būtu traucējušas MK rīkojuma izpildi.

Jau ziņots, ka Kuldīgas rajona tiesa "Grinberga lietā" Lembergu attaisnoja, jo apsūdzībās nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesas ieskatā prokuratūrai nav izdevies pierādīt Lemberga vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, par ko rīkojumu 2005.gada 23.februārī bija pieņēmis Ministru kabinets.

Tiesas vērtējumā, nav arī pierādīta Ventspils mēra vaina pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu, cenšoties panākt kriminālprocesa ierosināšanu pret toreizējo ekonomikas ministru Kariņu.

Prokurors Māris Leja bija lūdzis Ventspils mēram piemērot naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 24 000 latu apjomā. Prokurors pēc tiesas sprieduma pauda viedokli, ka prokuratūras rīcībā bija pietiekami argumenti, lai Lembergu sauktu pie kriminālatbildības. Savukārt Lemberga advokāti atzina, ka spriedums ir ļoti patīkams, un pieļāva iespēju vērsties tiesā pret prokuratūru par personas saukšanu pie kriminālatbildības, apzinoties ka tā nav vainīga.

Lembergs, sakot pēdējo vārdu, kategoriski noliedza savu vainu izvirzītajās apsūdzībās un uzsvēra, ka nekādu kaitējumu nav nodarījis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit