Nespēj vienoties par IIN pārdalīšanu starp pašvaldībām un valsti

Premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmdien paplašinātajā valdības komitejas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par valdības un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokola projektu, aicināja arī pašvaldības "atbildīgi izturēties pret uzsākto taupības politiku" un domāt par tēriņu ierobežošanu. "Jostas jāpievelk visiem," sacīja valdības vadītājs.

Kalvītis ir iecerējis tikties ar lielo pašvaldību vadītājiem, lai mudinātu arī viņus sniegt ieguldījumu tēriņu samazināšanas ieceru īstenošanā un nepalielināt atalgojumu.

Premjers uzsvēra, ka valdības mērķis ir izveidot 2008.gada budžetu ar nopietnu pārpalikumu. "Nopietns pārpalikums ir tuvu 1,5% no iekšzemes kopprodukta," piebilda politiķis.

Trešdien, 26.septembrī, plkst.10 Rīgas domes sēžu zālē valdības un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokola projekts tiks izskatīts LPS domes sēdē, kas lems par to, vai LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim šādu protokolu parakstīt vai neparakstīt. Vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa, un bez tā parakstīšanas valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegt nevar.

LPS uzsver, ka 2008.taksācijas gadam tiks palielināts IIN neapliekamais minimums līdz 80 latiem un nodokļa atvieglojumu apmērs par apgādībā esošu personu - līdz 56 latiem.

Pašvaldību papildu izdevumu palielinājuma dēļ, kas radīsies minimālās mēneša darba algas paaugstināšanā līdz 160 latiem, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", mainot maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no 79% uz 84,5%, jo pašvaldību rīcībā nav citu izdevumu segšanas avotu, kā tas ir valsts budžetam, turklāt pašvaldību rīcībā nodotajam nekustamā īpašuma nodoklim nākamā gadā tiek paredzēts bāzes samazinājums par 5 752 321 latu.

Pēc LPS apkopotajiem datiem, pašvaldību un to iestāžu darbiniekiem, kuru bruto mēneša darba samaksa šobrīd ir mazāka vai vienāda ar 160 latiem, darba samaksas palielināšanai nepieciešami 25,6 miljoni latu. Šai summai pieskaitot pašvaldību papildu izdevumus normatīvo aktu izpildei valsts nepiešķirtā vai daļēji piešķirtā finansējuma dēļ, pašvaldību kopējie papildu izdevumi saskaņā ar vienošanās protokolu ir 132,78 miljoni latu.

To skaitā no valsts budžeta netiek paredzēts nepieciešamais finansējums: mācību grāmatu iegādei - 1,17 miljoni latu, pašvaldību publiskajām bibliotēkām latviešu oriģinālliteratūras iegādei - 0,09 miljoni latu, finansējums pašvaldību publiskajām bibliotēkām valdības noteikumu "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" izpildei - 0,87 miljoni latu, izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas un atestācijas procesa organizēšanai - 0,11 miljoni latu, bet dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem - 14,90 miljoni latu.

Tāpat finansējums dzīvokļa jautājumu risināšanai - 8 miljoni latu, to īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldei, kurām nav valsts pārvaldes institūcijas, - 74,6 miljoni latu, publisku izklaides un svētku pasākumu apdrošināšanai - 0,83 miljoni latu, finansējums vienreizējam pabalstam bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kā arī pabalsts ikmēneša izdevumiem - 1,71 miljons latu, finansējums pabalstam ikmēneša izdevumiem, ja bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni turpina studijas augstākās izglītības iestādē, - 0,22 miljoni latu, speciālista nodarbinātības jautājumos algošanai - divi miljoni latu, invazīvo sugu apkarošanas organizēšana un koordinēšana - 2,68 miljoni latu.

Savukārt valdība nepiekrīt šādu izdevumu iekļaušanai kompensācijas aprēķinos, jo gan valstij, gan pašvaldībām jāuzņemas solidāra atbildība, pieņemot lēmumu par minimālās darba algas paaugstināšanu, jo minimālās darba algas paaugstināšanas rezultātā papildu izdevumi radīsies gan valsts, gan pašvaldību budžetiem.

Ņemot vērā IIN ieņēmumu ievērojamo izpildi 2007.gadā, kad septiņos mēnešos plānoto ieņēmumu no IIN pārsniegums pašvaldību budžetā ir 62,7 miljoni latu un līdz šā gada beigām IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā tiek prognozēti par 94,4 miljoniem latu lielāki, nekā bija plānots, saglabāt IIN ieņēmumu esošo sadalījumu - 79% pašvaldību budžetā, bet 21% valsts budžetā, teikts izskatīšanai valdībā iesniegtajā dokumentā.

Kalvītis pašvaldības aicināja IIN 2007.gada pārpildi, kas pašvaldību budžetos tiek prognozēta 94,4 miljonu latu apmērā, neiztērēt šogad, bet novirzīt 2008.gada izdevumu segšanai. Taču, pēc LPS aprēķiniem, pat tad, ja visa šī pārpilde tiktu novirzīta pašvaldību papildu izdevumu segšanai 2008.gadā, pašvaldībām vēl pietrūks 38,38 miljoni latu.

Pirmdienas sēdes laikā Kalvītis un ministri nevienā domstarpību punktā neatbalstīja LPS prasības pēc finansējuma. Tā vietā Kalvītis aicināja atbildīgās ministrijas sadarbībā ar LPS līdz 2008.gada valsts budžeta likumprojekta iesniegšanai valdībā sagatavot un iesniegt arī grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kuru prasību izpildei pašvaldībām no valsts budžeta 2008.gadā netiek paredzēts finansējums, aģentūru LETA informēja LPS.

Pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem kopā 2008.gadā valdība prognozē 1,17 miljardu latu apmērā, tai skaitā nodokļu ieņēmumus 874,64 miljonu latu apmērā: IIN - ne mazāk kā 794,74 miljoni latu, NĪN - 68,71 miljons latu, NĪN parādu maksājumi - 3,50 miljoni latu, iekšējie nodokļi par pakalpojumiem un precēm - 7,69 miljoni latu. Nenodokļu ieņēmumus pašvaldībās 2008.gadā FM prognozē 46 miljonu latu apmērā, bet ieņēmumus no maksas pakalpojumiem - 96,50 miljonu latu apmērā.

Pie atšķirīgiem viedokļiem LPS un valdība palika arī par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam: LPS to prasa 107,7 miljonu latu apmērā, bet valdība to paredz 7,15 miljonu latu apmērā.

Puses vienojās paredzēt dotācijas no valsts budžeta caur Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai - 60,55 miljonus latu, bet caur Bērnu un ģimenes lietu ministriju Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, Jaunatnes politikas valsts programmas īstenošanai un Eiropas programmas "Jaunatne darbībā" projektu īstenošanai - 0,96 miljonus latu.

Puses arī vienojās izglītības un kultūras pasākumiem pašvaldībām no valsts budžeta paredzēt 304,29 miljonus latu. Taču LPS prasa pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu visai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzēt valsts budžeta mērķdotāciju 20,20 miljonu latu apmērā un investīcijām 100 miljonus latu, kopā 120,20 miljonus latu, turpretī valdība paredz mērķdotāciju tikai pirmskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12,10 miljonu latu apmērā un investīcijām 20,87 miljonus latu, kopā 32,97 miljonus latu.

Nesaskaņoti palika arī pušu viedokļi par pašvaldību kopējo minimālo finanšu nepieciešamību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam 2008.gadam: LPS prasa to noteikt ne mazāku kā 872,1 miljons latu, bet valdība paredz to noteikt ne mazāku kā 597,6 miljoni latu.

Puses vienojās plānot pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus no valsts budžeta valsts autoceļu programmas apakšprogrammas "Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem" 70,93 miljonu latu apmērā.

Taču puses nevienojās par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumam LPS šo dotāciju pieprasa 75 276 908 latu apmērā, bet valdība to paredz tikai 60 401 137 latu apmērā. Šāds valdības viedokļa projekts par šo dotāciju pārkāpj Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, jo atsakās republikas pilsētām 35% apmērā kompensēt zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, uzsver LPS.