Kultūras ministrija (KM) strādā pie koncepcijas, kuras uzdevums ir noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piešķir prēmijas starptautiskus panākumus guvušiem Latvijas māksliniekiem, mūziķiem, literātiem un citiem kultūras cilvēkiem, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.
Ministrija, apzinoties, ka universālu kritēriju noteikšana panākumiem kultūras jomā ir sarežģīts uzdevums, tuvākajās nedēļās rīkos diskusiju ar ekspertiem, lai vienotos par kārtību, kādā starptautiski panākumi tiek iespējami objektīvi novērtēti un saskaņā ar kādu procedūru valdībai tiek ieteikts prēmēt kultūras cilvēkus vai institūciju.

Latvijā jau veiksmīgi funkcionē nacionāla mēroga balvu piešķiršana dažādās kultūras jomās. Mūzikā tiek piešķirta Lielā mūzikas balva, kino - Lielais Kristaps, skatuves mākslā - Spēlmaņu nakts, operā - Latvijas Gāzes balva u.c.

Pēdējā laikā arvien straujāk palielinās kultūras cilvēku un institūciju skaits, kas gūst ievērojamus starptautiskus panākumus - Vestards Šimkus triumfējis 5.Pasaules klavieru olimpiādē, Alvim Hermanim tika piešķirta prestižā Eiropas teātra prēmija Jaunā realitāte, tāpat zinām par operdziedātājas Elīnas Garančas vai vijolnieces Baibas Skrides starptautiskajiem panākumiem, kā arī nemitīgajām uzslavām, ko izpelnās orķestris "Kremerata Baltica" un Latvijas Nacionālā opera.

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) atzīst, ka valdībā un sabiedrībā par pašsaprotamu tiek uzskatīts tas, ka sportistiem par izciliem panākumiem pienākas prēmijas no valsts. "Sportā panākumus ir vieglāk noteikt, taču arī profesionālajā kultūrā izcilības noteikšana ir iespējama. Kultūras cilvēki ir pelnījuši lielāku atzinību no valsts puses par saviem izcilajiem panākumiem," norāda Demakova.

Pēc ministres domām, Latvijā starp sportu un kultūru nevajadzētu pastāvēt pretrunai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!