Iesaka veidot Latvijas zīmolvedības stratēģiju, popularizējot Rīgas tēlu

Anholts, lai uzlabotu Latvijas konkurētspējīgo identitāti, iesaka veidot Rīgas kā jaunās ziemeļu zvaigznes veicināšanas kampaņu, kuras pamatā būtu jauni būtiski ieguldījumi un politikas stimuli tādās jomās kā kultūra, dizains, tehnoloģijas, vide, kā arī atpūtas un biznesa tūrisms.

Saskaņā ar pētījumu pārējās Latvijas daļas tēlu nevajadzētu intensīvi veicināt, bet gan uzskatīt par zaļo "enerģijas avotu", kas saista Rīgu un latviešus ar dabu, nodrošinot garīgo veselību, sapratni un enerģiju.

Anholts iesaka 17 jomas, kurām Latvijai ir jāpievērš uzmanība, lai Rīga kļūtu par pasaules līmeņa Eiropas galvaspilsētu. Šīs jomas ir uzticams finanšu centrs, ekoloģijas profils, aktīvas radošās industrijas, moderna un kvalitatīva kultūra, kosmopolītiskas un starptautiskas iezīmes, pasaules līmeņa viesnīcas, bāri, klubi un restorāni, pasaules līmeņa iepirkšanās, infrastruktūra, transports, sakari, tiesiskums un kārtība, drošība, pieklājība, zems korupcijas līmenis u.c.

Pasaulē plaši novērtētais zīmolvedības eksperts norāda, ka vēl ir jāizveido un jāizstrādā politikas un strukturālie pamatmehānismi, kas nepieciešami, lai īstenotu viņa piedāvāto stratēģisko sistēmu īsā un vidējā termiņā. Eksperts iesaka veidot LI apakšstruktūru Nacionālo mārketinga aģentūru un neatkarīgu konkurētspējīgas identitātes ideju laboratoriju, lai rosinātu diskusiju punktu turpmākam darbam šajā jomā.

Kā vēsta Nacionālo zīmolu rādītāja (NBI) veiktais pētījums, pašlaik starptautiskā mērogā skatījums uz Latviju ir pārliecinoši negatīvs, taču uz Rīgu - vāji pozitīvs. Anholts norāda, ka atšķirība starp reālo tēlu un Latvijas zīmola nākotnes vīziju ir "tik liela, ka grūti iedomāties, kā tuvākajā laikā iespējams šo plaisu samazināt".

Pašreizējam cieņas trūkumam pret Latviju ir vairāki iemesli: Latvija ir valsts, par ko cilvēki ir dzirdējuši, bet tikpat kā neko par to nezina, Latvijas kultūras mantojuma uztvere ir pēdējā vietā starp NBI rādītājiem, zemi rādītāji ir arī Latvijas tehnoloģiju uztverē un dabas vērtību apzināšanā un tūrisma jomas pievilcības atzīšanā.

Tieši tādēļ eksperts secina, ka Latvija vēl nav gatava padarīt sevi par zīmolu, un jebkādi mēģinājumi strauji uzlabot valsts ārējo tēlu drīz atdurtos pret neatrisinātās identitātes, patērētāju pretestības un mazā piedāvājumu klāsta barjeru. Savukārt Rīgu padarīt par zīmolu būtu iespējams.

Pētījumā norādīts, ka pilsētu tēlu veidot ir daudz vienkāršāk - pilsētas ir mazākas un vienkāršākas kā valstis, pilsētas lielā mērā nenes politisko, sociālo un vēsturisko smagumu, kas valstu situāciju padara sarežģītāku un mazāk pievilcīgu, tās ir vieglāk popularizēt kā tūrisma galapunktu nekā valstis kopumā, jo pilsētas labāk atbilst mūsdienu patērētāju darba un atpūtas ceļojumu modelim u.tml.

Saskaņā ar pētījumu Rīgai, salīdzinot ar Latviju kopumā, ir vairākas priekšrocības. Rīga ir pašlaik šķietami "labāks" zīmols nekā Latvija, un ir neizsakāmi vieglāk virzīt tirgū vāji pozitīvu tēlu nekā stipri negatīvu.

Anholts uzskata, ka padarīt Rīgu par zīmolu ir vidēji ilgā laika periodā sasniedzams mērķis, jo Rīgai ir stiprāka vizuālā identitāte nekā Latvijai. "Kopā ņemot - savvaļas pļavas, bērzu un skujkoku meži, smilšu pludmales un pelēkas debesis virs tām var būt gandrīz jebkur ziemeļu puslodē. Taču Rīga - kad cilvēki to ir iepazinuši - var būt tikai viena vieta pasaulē. Citiem vārdiem, Rīgai ir sava seja, kas ir svarīgs vietas zīmols," teikts pētījumā.

Anholts arī rosina Rīgas tēlu tuvināt Skandināvijas valstīm. "Tomēr pilsētas un valsts tēls uzlabosies uz izkristalizēsies vēl ātrāk, ja Rīga vairāk līdzināsies nevis vienkārši eiropeiskām, bet gan skandināviskajām pilsētām."

Eksperts norāda, ka nedrīkst aizmirst par pārējo Latvijas daļu. "Protams, ka ar idejām nevar aizrauties par daudz. Kamēr tūristi pilnā sparā apceļo Latvijas laukus un ārzemju rūpnīcu eksistence tur ir tikpat nereāla kā nevēlama, nebūtu ieteicams atdalīt Latvijas un Rīgas identitātes vai Latvijas laukus atstāt pilnīgi bez uzmanības," teikts pētījumā.

Anholts iesaka Latvijas laukos attīstīt zemas intensitātes ekotūrismu. "Tomēr patiesais iemesls, kāpēc es uzskatu, ka stratēģija "Rīga un Latvija" būtu reālāks risinājums nekā "Rīga, ne Latvija", ir tas, ka lauki latviešu apziņā ieņem svarīga vietu. Tā ir pamatā latviešu identitātei, un tādēļ arī Rīgai," saka Anholts.

Pētnieks norāda, - ja šī stratēģija būtu veiksmīga tuvākajos 20 gados un Rīga kļūtu par ievērojamu pasaules centru, tad nākamais loģiskais solis būtu attīstīt citu Rīgas apkārtnes vietu tēlu vai arī apsvērt iespēju popularizēt Daugavpili kā nākamo lielāko pilsētu.

LI pasūtīja Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma "Earthspeak", kura vadītājs ir Anholts, pētījumu, kas palīdzētu izstrādāt Latvijas zīmolvedības stratēģiju. LI jauno valsts zīmolvedības stratēģiju plānots iesniegt valdībai līdz 2008.gada martam.