Egle atgādināja, ka LDDK jau pusotru gadu cenšas panākt, lai atsevišķas tautsaimniecības nozares noteiktu savas darba spēka prognozes, bet Latvijas valdība formulētu valsts migrācijas politiku.
Egle pauda viedokli, ka saistīt lielas cerības ar no Latvijas aizbraukušā darba spēka reimigrāciju nav pamata. Pēc aptauju datiem, atgriezties Latvijā varētu tikai 10%-30% aizbraukušo.
LDDK ģenerāldirektore pauda viedokli, ka Latvijai vajadzētu pārņemt, piemēram, Lielbritānijas, Zviedrijas vai Kanādas pieredzi augsti profesionāla darba spēka piesaistīšanā. Egle arī norādīja, ka vecajās ES valstīs darbinieka profesionalitātes vienīgais rādītājs jau sen nav viņa iegūtā izglītība. Daudz augstāk tiekot vērtētas konkrētās profesijas prasmes, un tiekot prasīta vismaz triju gadu pieredze konkrētajā specialitātē.
Egle arī norādīja uz Dānijas un Lielbritānijas pieredzi, kuras aktīvi iesaistot savus diplomātus vajadzīgo speciālistu meklēšanā. Pēc Egles domām, arī Latvijas diplomāti varētu iesaistīties ārvalstu studentu piesaistīšanā Latvijas augstskolām un ārvalstu pacientu piesaistīšanā Latvijas medicīnas iestādēm.
Problēmas esot arī ar iebraukšanas vīzu saņemšanu. Piemēram, Indijas pavāram, kas uzaicināts darbā uz Latviju, pēc iebraukšanas vīzas jābrauc uz Šanhaju Ķīnā.
LDDK ģenerāldirektore arī pastāstīja, ka par darbinieka uzaicināšanu no ārzemēm Latvijas uzņēmējam jāmaksā 640 lati un vismaz vidējā alga. Lielbritānijā uzņēmējam darbinieka piesaistīšana maksājot tikai 75 mārciņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
