Saeimas komisija vienojas par grozījumiem Aizsargjoslu likumā

Deputāti atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu par applūstošās teritorijas jēdzienu, papildinot to.

Par applūstošu teritoriju uzskatīs ūdensteces ielejas vai ūdenstilpnes ieplakas daļu, kas palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts pa dabiskām robežām un to nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, atbilstoši šī likuma septītā panta sestajai daļai, kas nosaka, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija.

Vides ministrijas pārstāvji gan iebilda, ka 1998.gadā izstrādātā virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika vairs nav izmantojama un jaunu metodiku izstrādāt tuvākajā laikā nevarēs.

Iepriekš deputāti bija vienojušies, ka applūstošā teritorija ir sauszemes teritorija, kura palos vai plūdos vai palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē uz neilgu laikposmu applūst ar appludinājuma varbūtību vismaz 20 reizes 100 gados.

Aizsargjoslu likuma otrās nodaļas septītajā pantā no jauna plānots noteikt, ka ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.

Visticamāk, grozījumus Aizsargjoslu likumā komisija virzīs izskatīšanai nākamajā Saeimas plenārsēdē 6.martā.

Jau ziņots, ka applūstošajās teritorijās paredzēts aizliegt būvēt aizsargdambjus, ēkas un būves, kā arī veikt uzbēršanu, izņemot atsevišķus gadījumus, paredz Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas galīgajā lasījumā atbalstītais priekšlikums grozījumos Aizsargjoslu likumā.

Applūstošajās teritorijās būs iespējama īslaicīga kultūras pieminekļu rekonstrukcija, drīkstēs notikt transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un maģistrālo cauruļvadu būvniecība, atļautas ūdens ņemšanas ietaišu, peldvietu, laivu un motorizētā ūdenstransporta piestātņu, jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamās inženiertehniskās būves.

Paredzēts noteikt, ka gar ūdensobjektiem ar palieni virszemes ūdensobjektu aizsargjosla pilsētās un ciemos nosakāma visas palienes platumā, bet vietās, kur iepriekšējās būvniecības dēļ ir izmainīts palienes reljefs, - palienes platumā ne mazāk kā līdz norobežojošai būvei (ceļam, polderim, aizsargdambim).

Papildu tam tiek piedāvāts izteikt likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka applūstošajās teritorijās aizliegts būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēku būvniecību, esošos būvju renovāciju, kultūras pieminekļu restaurāciju, transporta un elektronisko sakaru tīklu būves un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību, valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību.