Pēc divdesmit gadu pārtraukuma, pirmdien atsākusi darboties Ziedoņdārza strūklaka, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

imageFoto galerija

Par pašvaldības līdzekļiem un ar SIA "Dommo" atbalstu strūklakai veikts remonts - atjaunots tās baseins, centrālā vāze, hidraulika un elektrības padeve. Tāpat ir veikts apkārtējās teritorijas labiekārtojums un uzstādītas četras jaunas granīta vardītes, kas ir šīs strūklakas vēsturiskie elementi. Kopumā strūklakas remonts izmaksājis vairāk nekā 100 tūkstošus latu.

Atklājot Ziedoņdārza strūklaku, Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks sacījis:
"Rīgas parkiem un dārziem arvien bijusi izcila nozīme pilsētas tēla veidošanā. Ziedoņdārzs ticis ierīkots laika posmā starp I. un II. pasaules karu, un bijis viens no pirmajiem pilsētas parkiem, kas ierīkots starp dzīvojamo namu kvartāliem un veidots par dārzu renesansi dēvētā gaumē - ar apstādījumiem, estrādi, strūklaku. Laika griežos dārzs bija daudz cietis un man patiess prieks, ka pēdējo gadu laikā esam raduši līdzekļus šī Rīgas vēsturiskā parka sakopšanā, pamazām atgriežot tam vēsturisko spožumu un romantismu, par ko runājis Aleksandrs Čaks."

Pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agris Kalnkaziņš uzsvēra, ka ir ieguldīts liels darbs, līdzekļi un arī cilvēku entuziasms, lai šajā vasarā Rīgā uzsāktu darboties trīs strūklakas. "Gribētu ikvienu aicināt novērtēt mūsu pilsētas skaistos parkus, saudzēt tos un priecāties par katru atjaunotu strūklaku, krāšņajiem apstādījumiem un zālieniem," papildinājis Kalnkaziņš.

Ziedoņdārza strūklaka ir būvēta pagājušā gadsimta 30.gadu beigās vienlaikus ar parka ierīkošanu. Tās autori ir arhitekts V.Zaķis un tēlnieks M.Lange. Ar pārtraukumiem strūklaka darbojusies līdz 80.gadu beigām, kad tās darbība tika izbeigta bojājumu dēļ. Strūklakas kopejā platība ir 140 kvadrātmetri.

Ziedoņdārzs ir iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Kopējā Ziedoņdārza platība ir 6,5 hektāri un tas iekārtots 1936.-1939.gadā. Ziedoņdārzam nosaukumu devis tā projekta autors un toreizējais Rīgas dārzu vadītājs Andrejs Zeidaks, kas veidojis arī Brāļu kapu ansambli un Raiņa kapus.

Dārzs bijis slavens ar savu dendroloģisko sastāvu - te augušas ap 60 dažādu kokaugu sugu, rozes, ziemcietes un vasaras puķes. Bez zālieniem un laukumiem parkā atradās arī bērnu rotaļu laukums, koncertlaukums, baseins un krāšņā strūklaka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!