Pirmais variants, kuru piedāvā arhitekts, paredz veidot paplašinājumu aiz skatuves, kuru rotējot, varētu mainīt četrus dažādus skatuves izskatus. Četru telpu galā būtu tornis, kas būtu augstāks par esošo operas ēku un kurā būtu tehniskās telpas un ģērbtuves.
Arhitekta izstrādātajā otrajā variantā arī plānotas rotējošas telpas, bet torņa vietā tiek piedāvāti divi 12 metrus zemāki paaugstinājumi piebūves abos stūros. Galvenā atšķirība tādējādi būtu fasādē, kas šajā gadījumā plānota vienā līmenī ar esošo ēku. "Otrais variants ir daudz lineārāks un vairāk saplūst ar esošo operas ēku," uzsvēra arhitekts.
Sākotnēji ticis izstrādāts pirmais variants, bet vēlāk izstrādāta otra projekta versija, lai ar piebūvi nepārsniegtu operas ēkas augstumu. Pēc šāda principa ir veidotas piebūves Drēzdenes operā un jaunajā Parīzes operā.
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe pastāstīja, ka nosacījumi, veidojot šo projektu, bija - piebūvei jābūt 11 000 kvadrātmetru lielai un jāiekļauj četras skatuves izmēra telpas, kur novietotās dekorācijas varētu manīt izrādes laikā.
Kā neatkarīgs eksperts kolēģijā bija pieaicināts Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta profesors Marts Kalms, kurš pēc Botta prezentācijas bija visai kritiski noskaņots pret viņa piedāvātajiem projektiem.
"Piedāvātajā piebūvē ir apvienotas pārāk daudz funkciju. Lielās telpas ģērbtuvēm liek domāt, ka attīstītāji vēlas tās nevis ģērbšanās vajadzībām, bet izīrēšanai. Ja tas ir tā, tad es to nevaru pieņemt," uzsvēra Kalms.
"Runājot par otro versiju, tā pārāk izskatās pēc biroja ēkas, kādas Rīgā jau ir gana daudz. Būtu nepieciešams, lai pēc iespējas mazāk šī piebūve izskatītos pēc biroja ēkas, bet gan pēc kultūras objekta," norādīja Kalms.
Arhitekts Jānis Krastiņš vairāk bija par otro variantu, jo tas ļauj saglabāt esošās ēkas būtiskumu. "Otrais variants ir krietni līdzenāks un pieņemamāks," uzsvēra Krastiņš.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzsvēra, ka būtiski ir šo piebūvi veidot ar mūsdienu iespējām, bet esošajai operas ēkai pēc iespējas vairāk jāpaliek brīvi stāvošai.
Arī pārējie kolēģijas biedri bija vienisprātis, ka operas jaunā piebūve nevar dominēt pār veco un tai jābūt kā kultūras objektam, nevis biroja ēkas tipa celtnei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
