Kā informēja Krievijas vēstniecības Preses dienests, vēstnieks apliecinājis, ka Krievija nav pārskatījusi iecerēto divpusējās sadarbības programmu un ir ieinteresēta starpvalstu kontaktu attīstīšanā. Savukārt ārlietu ministrs esot paudis Latvijas vēlmi sadarbības veicināšanā ekonomikas un kultūras jomā.
Jau ziņots, ka Riekstiņš tikšanās laikā ar Vešņakovu norādījis, ka pretēji Krievijas solījumiem Gruzijas teritorijā joprojām uzturas Krievijas karaspēks, un aicināja to izvest, informēja Ārlietu ministrijas Preses centrā.
Riekstiņš atzīmējis, ka Krievijas lēmums par Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu neveicinās situācijas noregulēšanu un stabilitāti reģionā.
Viņš uzsvēris, ka saskaņā ar ANO Hartu, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dokumentiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kam ir pievienojusies arī Krievija, minētās teritorijas ir Gruzijas sastāvā.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēris nepieciešamību rast vienošanos par starptautiskās klātbūtnes palielināšanu konflikta zonās.
Riekstiņš šodien Vešņakovu pieņēmis pēc viņa lūguma.
Vešņakovs iepazīstinājis Riekstiņu ar oficiālo Krievijas pozīciju par Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu.
Kā jau ziņots, Vešņakovs iepriekš žurnālistiem atzina, ka, ar Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu atrisinot konfliktu Gruzijā, Krievija cer uz starptautisko sapratni.
Vēstnieks norādīja, ka starptautiskā sabiedrība nav uzklausījusi vai arī nav vēlējusies ieklausīties Krievijas aicinājumā atrisināt šo konfliktu mierīgā ceļā, tāpēc Krievija bija spiesta risināt attiecības ar Gruziju militārā ceļā, lai palīdzētu abu separātisko reģionu iedzīvotājiem.
Pēc Vešņakova teiktā, Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili režīmu nevar nosaukt par demokrātisku un to ir pierādījusi viņa rīcība. "Tieši tāpēc abu separātisko reģionu neatkarības atzīšana bija pareizs Krievijas valdības solis, jo arī šajos reģionos notikušajā referendumā iedzīvotāji ir izteikuši savu vēlmi pēc neatkarības," skaidroja Krievijas vēstnieks.
Vēstnieks izteica nožēlu par citu valstu vadītāju kritiskajiem izteikumiem attiecībā uz Krieviju un tās sperto soli Gruzijas konflikta risināšanā. Pēc viņa domām, starptautiskajos masu medijos nav parādījusies pietiekami objektīva informācija par situāciju Gruzijā. "Visi nosoda Krievijas uzbrukumu, taču gandrīz nemaz netiek runāts par Gruzijas agresiju Dienvidosetijā un Abhāzijā," norādīja Vešņakovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
