Piektdien VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) akcionāru pilnsapulcē nolemts iecelt jaunu VNĪ padomi.

Akcionāru pilnsapulcē nolemts, ka nepieciešams iecelt jaunu padomi, kura divu mēnešu laikā sagatavotu līdzšinējās VNĪ valdes darba novērtējumu, tādējādi nodrošinot, ka padomes turpmāko darbu neietekmētu līdzdalība iepriekšējo lēmumu pieņemšanā.

VNĪ kapitāldaļu turētājs Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis šodien žurnālistus informēja, ka divu nedēļu laikā tiks sasaukta akcionāru sapulce, kurā arī tiks lemts par līdzšinējās padomes nomaiņu.

VNĪ padomi vada Modris Sprudzāns. Tajā strādā Jānis Brengulis, Guntis Gūtmanis un Arnis Razminovičs.

Kā informēja Bičevskis, vēl nav zināms, kas varētu tikt virzīts darbam VNĪ padomē. Šodien sarunā ar finanšu ministru Einaru Repši (JL) gan esot nolemts, ka vienu kandidātu varētu izvirzīt ministrs, vienu - kapitāldaļu turētājs, bet vienam pārstāvim vajadzētu nākt no nozares.

Tāpat VNĪ esošajai valdei uzdots divu nedēļu laikā sagatavot ziņojumu finanšu ministram Einaram Repšem (JL) un jaunajai VNĪ padomei par Valsts kontroles revīzijā minētajiem pieņēmumiem un norādītajām problēmām, kā arī par ieteikumu ieviešanas plānu.

Piektdien arī nolemts, ka par VNĪ kapitāldaļu turētāju nozīmēts Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers. Bičevskis atzina, ka pēdējā laika saspringtie ekonomikas notikumi viņam ir lieguši pilnvērtīgi nodrošināt uzraudzību pār VNĪ, tāpēc arī nolemts iecelt jaunu kapitāldaļu turētāju.

Kā informēja Bičevskis, patlaban apturēti visi lēmumi un to tālākā virzība saistībā ar jaunās VNĪ administratīvās ēkas projektu.

Kā ziņots, FM iepriekš saņēma VNĪ paskaidrojumus par iespējamo jauna nekustamā īpašuma iegādi un būvniecību VNĪ vajadzībām un iesniegtā informācija nodota izvērtēšanai FM ekspertiem, lai sagatavotu lēmumus, iepriekš informēja FM Komunikācijas departamentā.

Kā uzsver ministrijā, nekādas atļaujas projekta realizācijas uzsākšanai līdz šim nav izsniegtas. Pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas VNĪ akciju turētājs varēs spriest par šī projekta ekonomisko pamatojumu, atbilstību budžeta iespējām un normatīvo aktu prasībām.

Kā ziņots, aptuveni 7,2 miljonus latu, ko veido no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas (pārdošanas) gūtie ienākumi, VNĪ ieskaitīs valsts budžetā pēc pilnu maksājumu saņemšanas no objektu pircējiem, pastāstīja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Kā iepriekš ziņoja telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga", Valsts kontrole paudusi neizpratni, kāpēc valsts uzņēmums, kas nav pildījis savas saistības pret valsti un atmaksājis vairāk nekā septiņus miljonus latu valsts budžetā, atrod gandrīz tikpat lielu summu, lai būvētos.

"Jāņem vērā, ka šī maksājuma saistības pret valsti nevar dēvēt par parādu, jo tām nav iestājies izpildes termiņš. Te nemaz nevar runāt par jelkādu apmaksas termiņu, jo to nenosaka neviens normatīvais akts, un tam ir objektīvs pamatojums," norādīja Laukšteina.

Kā skaidroja VNĪ pārstāve, ne vienmēr atsavināšanas process ir veiksmīgs un dažkārt, izbeidzot līgumsaistības ar pircēju, vismaz daļu pirkuma maksas nākas atmaksāt pircējam no VNĪ turējumā esošiem naudas līdzekļiem.

Jau ziņots, ka VNĪ plāno pārcelties uz jaunu biroju ēku, kas atrastos ārpus Vecrīgas, iepriekš žurnālistus informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks. Pašreizējā ēka Vecrīgā, Vaļņu ielā 28, vairs neapmierinot VNĪ vajadzības.

Kaijaks iepriekš informēja, ka VNĪ izvērtējot četrus iespējamos objektus, kur varētu atrasties jaunā biroja ēka. Viņš piebilda, ka tiekot izplatīta nepamatota informācija, ka "mēs jau esot izvēlējušies nesamērīgi dārgu īpašumu Akmeņu ielā".

Ar jaunās biroju ēkas projektu nodarbosies VNĪ meitasuzņēmums "VNĪ investīcijas", kas darbojas nekustamā īpašuma jomā, realizējot mērķprojektus. "Mēs pieņēmām lēmumu šī uzņēmuma pamatkapitālu - 90 000 latu - palielināt par sešiem miljoniem latu. Šie seši miljoni latu būtu nepieciešami jaunās biroja ēkas izveidošanai," skaidroja Kaijaks.

Kā iepriekš pastāstīja Laukšteina, uz jauno biroju ēku varētu pārcelties aptuveni 180 VNĪ darbinieki no trim dažādām vietām Rīgā. Patlaban Vaļņu ielā 28 strādā 139 cilvēki, Brīvības ielas 188.namā - 20 cilvēki, bet Stabu ielas 18.namā - 19 cilvēki.

VNĪ pērn strādājuši ar aptuveni 5,1 miljona latu peļņu, liecinot operatīvie darbības rezultāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!