Pie svētā Jēkaba katedrāles savu svētību deva Romas Katoļu baznīcas Latvijā arhibīskaps kardināls Jānis Pujats, kurš kopā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu un dažādu paaudžu ticīgajiem devās Krustaceļa gājienā pa Vecrīgas ielām.
Krustaceļa laikā ir 14 stacijas jeb apstāšanās vietās, kurās dažādu draudžu un kopienu dalībnieki attēloja konkrētu notikumu no Jēzus Kristus dzīves pēdējām stundām, izmantojot teatrālus, muzikālus un dažādus citus pasniegšanas veidus. Starp apstāšanās vietām apvienotais draudžu koris no dažādām konfesijām, kā arī citi ticīgie dziedāja ciešanu laika dziesmas.
Krusta gājiens noslēdzās Doma laukumā, kur krustu nolika pie Doma baznīcas sienas, kur tas paliks līdz pat Lieldienām.
Kā skaidro priesteris Ilmārs Tolstovs, Krustaceļš ir viens no populārākiem tautas dievbijības vingrinājumiem Romas Katoļu baznīcā un mūsdienās iegūst ievērību arī citās konfesijās.
Parasti 14 staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, bet var būt arī brīvdabas krustaceļi, piemēram, tādi atrodami Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Ticīgie cilvēki lielā gavēņa laikā, trešdienās un piektdienās, kā arī citās dienās, publiski vai individuāli, dodas šajā ciešanu atceres ceļā, par palīgu izmantojot lūgšanu grāmatiņu vai citus apceres tekstus, vai arī apdomājot Kristus ciešanas ar saviem vārdiem.
Krustaceļa saturs meklējams gan Svēto rakstu vietās, gan baznīcas tradīcijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
