Burovs atzina, ka labāk būtu bijis, ja dekoratīvais pārsegs būtu uzklāts uz sastatnēm, nevis kā patlaban - tieši pie ēkas. Burovs pieļāva, ka lielāka vēja un lietus gadījumā, pārsegam varētu veidoties caurumi un tas varētu ātri vien saplīst.
"Situācija nav normāla, ja mums ar graustu īpašniekiem ir jāņemas kā ar maziem bērniem, bet sods ir tikai 70 lati. Šī gada laikā noformēti 53 protokoli par graustu nesakārtošanu Rīgā. Īpašniekam ir izdevīgāk samaksāt 70 latu sodu nevis uzklāt dekoratīvo pārsegu," uzsvēra Burovs.
Pēc Burova domām, tuvākajā laikā būtu nepieciešams uzlabot normatīvo bāzi, kas paredzētu lielākus sodus īpašniekiem par ēkas nesakārtošanu.
Marijas ielas graustam aizvadītās nedēļas beigās tika pabeigti pēdējie konservācijas darbi - dekoratīvā pārsega uzklāšana.
Būvnieki neievēro termiņus Marijas ielas grausta sakārtošanā. Iepriekš bija paredzēts, ka ēkas konservācijas darbi jāpabeidz līdz 28.aprīlim, tomēr aprīļa beigās no būvniekiem tika saņemts solījums, ka dekoratīvais pārsegs tiks uzklāts līdz 22.maijam.
Aprīļa beigās tika pieņemts ekspluatācijā uzceltais pagaidu jumts un tornīša konservācijas darbi. Burovs pieņēma darbus un piekrita, ka dekoratīvais pārsegs jāuzstāda līdz 22.maijam, iepriekš gan tā vizuālo izskatu saskaņojot ar rajona mākslinieku un Rīgas pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Burovs iepriekš uzsvēra, ka pēc jumta sakārtošanas un sastatņu uzstādīšanas grausts esot drošs un garāmgājējiem nekas uz galvas nekritīšot. Tagad gan pēc sastatņu noņemšanas līdz pārsega uzklāšanai situācija vairs tik droša neesot.
Naktī uz 29.martu Marijas ielas graustam nobruka daļa fasādes. Pēc grausta apsekošanas Burovs pieprasīja ēkas īpašniekiem uzstādīt sastatnes ap ēku, lai nodrošinātos pret nelaimes gadījumiem, jo kāds fasādes gabals varot uzkrist garāmgājējiem.
Grausts Marijas ielā 6 ilgstoši apdraudējis sabiedrisko drošību un degradējis pilsētas ainavu, tāpēc Rīgas dome 2008.gada 28.oktobrī pieņēma lēmumu par ēkas piespiedu sakārtošanu, nosakot, ka īpašniekiem jāveic grausta konservēšanas darbi, pretējā gadījumā to par pašvaldības līdzekļiem darīs Rīgas dome, vēlāk visus izdevumus piedzenot no ēkas īpašniekiem.
Šī gada janvārī grausta īpašnieki ar pilnvaroto personu starpniecību apliecināja, ka ir gatavi paši sākt viņu īpašumā esošā grausta sakārtošanu, apmaksājot visus remontdarbus no saviem līdzekļiem.
Ēkas konservācijas darbu plāns, ko parakstījuši ēkas īpašnieku Ludmilas Baumanes un Tomasa Toola pilnvarotie pārstāvji un saskaņojušas Īpašuma departamenta un Būvvaldes atbildīgās amatpersonas, paredz, ka visi ēkas konservācijas darbi tiek veikti posmos atbilstoši apstiprinātajiem darbu izpildes termiņiem.
Saskaņā ar grafiku īpašniekiem februārī bija jāsāk ēkas pagaidu jumta seguma uzstādīšana, bet mēnesi vēlāk - tornīša nostiprināšana un konservācija. Vienlaikus ar jumta nomaiņu bija jāveic arī dekoratīvā sieta uzstādīšana, kas ne tikai apslēps ēkas nepievilcīgo fasādi, bet arī padarīs ēku drošu garāmgājējiem.
Ņemot vērā, ka gan grausta iekšpagalms, gan pati ēka, kā liecina teritorijā izmētāto atkritumu saturs, ilgstoši tikusi izmantota kā narkomānu un citu sociāli nelabvēlīgu grupu pārstāvju pulcēšanās vieta, jau janvārī pēc Īpašuma departamenta uzdevuma apkārt visam ēkas iekšpagalmam tika uzstādīts četrus metrus augsts žogs. Nesen ar dzelzs plāksnēm tika aiztaisīti iekšpagalma logi un durvis, kā arī satīrīts pagalms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
