Šo informāciju apstiprināja arī aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis, norādot, ka šāda iespēja tiek skatīta kā viens no teorētiskiem variantiem, ja budžeta griezums esošajā samazinājumā būtu vēl lielāks.
Aizsardzības ministrijas un NBS ir uzdevums nodrošināt valsts neatkarību un teritoriālo nedalāmību, un šis uzdevums jāveic visiem iespējamajiem līdzekļiem. Tāpēc kā viens no variantiem ticis apspriests arī šāds.
Esošais samazinājums ļauj saglabāt profesionālās armijas komplektāciju, kuru ministrija uzskata par efektīvāku un ilgtermiņā līdzekļus ekonomējošu armijas veidošanas principu. Tomēr jānorāda, ka jebkurš tālāks samazinājums var radīt nepieciešamību atgriezties pie aprēķiniem par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas uzskatāms par ārkārtēju un piespiedu līdzekli valsts drošības pasākumu īstenošanā. Patlaban vēl nekādi pasākumi obligātā militārā dienesta atjaunošanai nav veikti.
2005.gada 17.maijā Ministru kabinets pieņēma rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, bet NBS no obligātā militārā dienesta pilnībā atteicās 2007.gada 1.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
