Viņaprāt, ceturtdien no runātāju puses izskanēja vairāki labi priekšlikumi, kas valdībai būtu jāņem vērā. Tagad, kā norādīja Krīgers, būs jāgaida valdības reakcija.
„Zinām, ka valsts ir izzagta, tomēr par to būs jālemj kompetentajām institūcijām, un mums jākontrolē, kā tas tiks darīts,” teica Krīgers.
Komentējot finanšu ministra Einara Repšes (JL) negaidīto parādīšanos manifestācijas norises vietā, Krīgers pauda pārliecību, ka valdība tomēr no tautas nedaudz baidās.
Pēc viņa domām, arī trešdien premjera izteiktā atvainošanās Latvijas tautai nebūtu izskanējusi, ja ceturtdien nebūtu paredzēta šāda manifestācija. Patlaban galvenais, ko arodbiedrības vēlas, ir sistemātiska sadarbība pie 2010.gada budžeta veidošanas, kas, kā norādīja Krīgers, iespējams, spētu nest papildu līdzekļus, ko vēl šogad novirzīt dažādu sociālo problēmu risināšanai.
Viņš arī uzsvēra, ka konstanta dialoga gadījumā līdz gada beigām vairs nebūs vajadzības pēc jaunām manifestācijām, bet, ja valdība turpinās ignorēt sociālos partnerus, tā varot rēķināties ne tikai ar tādām manifestācijām, kādas notika ceturtdien.
Savukārt LTV raidījumā "100. pants" ceturtdienas vakarā Krīgers pauda, ka nākotnē arodbiedrības piedalīsies 2010. gada valsts budžeta izstrādē, palīdzēs strādājošajiem pensionāriem sagatavot iesniegumus Satversmes Tiesai, kuros būtu apstrīdēta pensiju samazināšanas strādājošajiem pensionāriem par 70% atbilstība konstitūcijai, kā arī veiks citus darbus.
Kā ziņots, uz arodbiedrību rīkoto manifestu ceturtdien Rīgā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, bija pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku.
Uz mītiņu bija ieradušies dažāda vecuma ļaudis, tomēr pārsvarā akcijā piedalījās vecāka gadagājuma cilvēki. Bija ieradušās arī jaunās māmiņas ar savām atvasēm. Laukumu pie Raiņa pieminekļa kuplināja vairāki Latvijas karogi un dažādi plakāti, piemēram, „Nacionalizēt prihvatizēto!”, „Pieprasām kriminālatbildību valdības rīcībai!” un „Pret „miljonāriem-marodieriem” - ar grenadieriem?”.