Dombrovskis atzīmēja, ka tieši klimata jautājumi un gatavošanās Kopenhāgenas samitam ir būtiskākie Eiropadomes jautājumi. Latvijai ir būtiski, kā starp dalībvalstīm tiks sadalīts finansējuma slogs.
Otrs būtiskākais jautājums Latvijai sanāksmē ir Baltijas jūras stratēģija, kur mūsu valstij tiks uzticēts izstrādāt enerģētikas jautājumu stratēģiju.
Deviņas Eiropas Savienības (ES) austrumu dalībvalstis iebilst pret ES plānu klimata izmaiņu apkarošanai, ceturtdien paziņoja Ungārijas premjerministrs Gordons Bajnajs.
ES dalībvalstu līderi šodien pulcējās uz kārtējo galotņu sanāksmi, kurā tika diskutēts par iespējamo palīdzības sniegšanu nabadzīgajām valstīm cīņā pret klimata izmaiņām.
ES dalībvalstis šajā jautājumā sašķēlušās trīs nometnēs - tajās, kuras Lielbritānijas vadībā ir gatavas sniegt nabadzīgajām valstīm finansiālu atbalstu, tajās, kuras ar Vāciju priekšgalā vēlas nogaidīt notikumu attīstību, un tajās, kuras uzskata, ka palīdzība sniedzama atbilstoši eiropiešu rīcībā esošajiem līdzekļiem.
Pēdējā grupā galvenokārt pārstāvētas Austrumeiropas valstis, kuru līdera lomu šajā jautājumā uzņēmusies Polija.
ES prezidējošā valsts Zviedrija ir ierosinājusi shēmu, kā aizsargāt bloka mazāk turīgās Austrumeiropas valstis no pārāk lielas maksājuma daļas Kopenhāgenas klimata izmaiņu apkarošanas plāna realizācijai. Tomēr Austrumeiropas valstis nav apmierinātas ar Zviedrijas piedāvājumu.
"Finansējuma sadalījuma modelis tā pašreizējā formā nav pieņemams," preses konferencē paziņoja Bajnajs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
