Lešinskis, kurš savulaik bija Latvijas Jūras spēku komandieris, uzsvēra, ka patlaban arodbiedrības dibināšana ir tikai idejas līmenī, jo šāda lēmuma pieņemšanai vēl nepieciešamas plašas diskusijas ekspertu vidū un arī sabiedrībā.
Vienlaikus piektdien Latvijas Aizsardzības spēku apvienības organizētā pasākumā starp vairākām organizācijām panākta vienošanās līdz 10.decembrim sagatavot vēstuli, kurā būtu pausta šī ideja, un iesniegt to aizsardzības ministram Imantam Lieģim. Parakstu zem vēstules, pēc Lešinska vārdiem, varētu likt vairākas organizācijas, piemēram, Latvijas Strēlnieku apvienība un Militāro pensionāru biedrība.
Lešinskis uzsvēra, ka ekonomiskās krīzes situācijā visvairāk cietuši tieši Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un to budžets samazināts par divām trešdaļām. Šajā situācijā viņš vainoja aizsardzības ministru, kurš neesot pietiekamā mērā iestājies par karavīru interesēm.
Latvijas Aizsardzības spēku apvienības direktors norādīja, ka karavīru nav iespējams pielīdzināt ierēdnim, jo abu darbs ir atšķirīgs. Pēc viņa domām, vienotajā atalgojuma sistēmā vajadzētu atsevišķu sadaļu, kas tiktu veltīta karavīru atalgojuma jautājumiem. "Tur nekas kopīgs ar ierēdni nav," teica Lešinskis.
Pagaidām gan viņš atturējās prognozēt, vai, šādai idejai gūstot sabiedrības atbalstu, daudzi karavīri būtu gatavi iesaistīties arodbiedrībā, jo Latvijā esot dzīvs postpadomju sindroms, kas karavīram nepieciešams tikai izpildīt pavēles. Pēc viņa teiktā, arī citās valstīs darbojas karavīru arodbiedrības. Tāda esot, piemēram, Norvēģijā.
"Mēs tagad gaidām sabiedrības reakciju," sacīja Lešinskis, norādot, ka pozitīva iznākuma gadījumā viņa pārstāvētā organizācija ir gatava uzņemties karavīru arodbiedrības organizēšanu.
Aizsardzības ministrija un tās vadība neatbalsta karavīru arodbiedrību veidošanu, informēja aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis uzskata, ka jau patlaban likumos noteiktā kārtība, kas dod tiesības savu interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai no sava vidus izvirzīt pārstāvi, darbojas efektīvi.
Pēc Rikveiļa sacītā, arī citās demokrātiskās valstīs armijai šajos jautājumos ir noteikti stingri ierobežojumi, tādēļ netiek plānots veikt izmaiņas pašreizējos likumos, lai paplašinātu karavīru rīcības brīvību.
Patlaban Latvijā ir noteikti likumi, kas regulē karavīru dalību biedrībās un aizliedz bruņotajos spēkos dienošajiem piedalīties streikos.
Militārā dienesta likums noteic, ka karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi. Tāpat noteikts, ka karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri un augstākām amatpersonām. Vienlaikus karavīru pārstāvim savas pilnvaras jārealizē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
Savukārt Streiku likums noteic, ka personām, kas dien NBS, ir aizliegts streikot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
