Kopējā valsts dotācijas summa teātriem 2010.gadā ir 4,24 miljoni latu, bet šai skaitlī ierēķināts vairāk nekā miljons M.Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijai. Tādējādi teātru nozare Kultūras ministrijas (KM) budžetā ir smagi cietusi - vidēji 20% samazinājums nozarei teātru kopbudžetā pārtapis 38% samazinājumā, rēķina direktori. Naudas sadalīšanā cietuši profesionāli augstāk novērtētie teātri, Jaunā Rīgas teātra (JRT) un Valmieras Drāmas teātra (VDT) budžets 2010.gadā cietis vairāk nekā LNT un Dailes teātra dotācija.
"Samazinājums gan visiem ir tāds, ka tie procenti nav izšķirīgi," laikrakstam saka VDT direktore Evita Sniedze, tomēr norādījusi, ka "kvalitāte nav bijusi būtiska". VDT rādītāji ir tikai nedaudz labāki nekā JRT, kam, salīdzinot ar finansējumu 2009.gadā pēc abiem budžeta grozījumiem, valsts dotācija samazināta par 42%. "Protams, biju domājusi, kādus 20% samazinās, bet 40%. Tas ir ceļš uz tīru komerciju," laikrakstam saka JRT direktore Gundega Palma.
Optimistiski noskaņots ir Latvijas Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris - aprēķini liecinot, ka dotācija "būs nedaudz mazāka" nekā 2009.gadā. Latvijas Nacionālā opera (LNO), kuras 3,7 miljonu latu lielā dotācija gan cietusi vissaudzīgāk (-15,2%), samazinās algas, bet lielām pārmaiņām negatavojas, raksta laikraksts. No valsts dotācijas nav atkarīgs Liepājas teātris, ko finansē pašvaldība, un tā direktors Herberts Laukšteins laikrakstam norāda, ka izdzīvos. Pārējie teātri situāciju raksturo kā dramatisku.
Rēķinot dotāciju, nauda vispirms tiek piešķirta ēku uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem, atlikušo summu dalot pēc kvalitatīvajiem rādītājiem - 15% pēc jauniestudējumu, 40% - skatītāju, 25% - izrāžu, 5% - izbraukuma izrāžu skaita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
